Jau labu laiku par to esmu aizdomājusies… sen, sen atpakaļ arī vēlā nakts diskusijā esmu par šo runājusi(tiesa nevaru to sarunu atrast 🙁 )… Bet nu tad tā… Kas ir pirmā īstā mīlestība? To patiešām, manuprāt, ir izjutis ikviens, vismaz tā, kā viņš to saprot… Bet manu prātu nodarbina cita doma… Kurā mirklī pirmā mīlestība ir "pirmā" un kurā "mīlestība"… Bērnudārzā – kopīgās rotaļas, kad sākam apjaust, ka bērni dalās – meitenēs un puišos, kaut vai vienkāršāka un dabiska iemesla dēļ lelles un auto… 😀 Un jau tajā vecumā mazie atrod sev draudziņus un draudzenītes par kurām vecākiem ierunājoties sejās iezogās maza bērna muļķīgais smaidiņš… Nāk sākumskola, kur simpātijas izrāda raustot meitenes aiz bizēm, grūstoties, knaiboties… It kā nepatīk, ka parauj aiz bizes, bet pēc mirkļa jau ķiķina apkārt par šo pašu… Pamatskolā jau sākās pirmie nevainīgie randiņi, klases vakari, kurus pārsvarā nodejo ar vienu klasesbiedru un klasē gandrīz viennozīmīgi ir izveidojušies vairāki pārīši 😀 Vidusskolā jau sāk izveidoties nopietnākas attiecības, pirmā reize (protams manā laikā tas bija vairāk vai mazāk vidusskolas laikā, mūsdienās tas notiek daudz, daudz ātrāk 😀 ), ilgākas attiecības utt… Nāk vēlākie gadi, augstskola, darbs un jau pavisam nopietnas attiecības…Citam ilgākas, citam īsākas, citam uz mūžu… 🙂 Bet pa vidu šim visam vijās viena doma… Kura no tām visām bija tā "pirmā mīlestība"… Vai tie pirmie muļķīgie bērna smaidi bērnudārzā? Bet, ja nu tā nebija mīlestība? Vai tā ķircināšana sākumskolā? Kas zin? Vai viss bija tikai pēc tam? Kur ir tā mēraukla, kad varam teikt – mana pirmā mīlestība bija … vai … vai … Bet vai pirmā mīlestība ir tad, kad domājot par otru iezogās smaids sejā, redzot tirpst ceļi, vai vēderā tauriņi uzsāk deju… Un, jā, ja es uz sitienu varu pateikt – "viņš" bija mana pirmā mīlestība, jo ar "viņu" jutos, kā ne ar vienu, tad kur ir teikts, ka tā nebija tikai aizraušanās un, ka pirmā īstā mīlestība vēl tikai priekšā? Jo kas zin, sajūtas citā reizē ir DAUDZ spēcīgākas? … 🙂 Eh… Tādas nu manas pārdomas… 🙂 tas gandrīz vai nav kā jautājums, bet vienkārši kaut kas no tā par ko šad tad aizdomājos… 🙂 Tiesa man jau šķiet, ka es savas sajūtas gan esmu pieredzējusi… (l) Bildē sekas pirmajai mīlestībai, kas ne vienmēr ir īstā…