Šovakar pēc pabūšanas dušā, dvielī ietinusies, basām kājām izbridu uz balkona. Pat nemanot iegrimu ziedu smaržu buķetē, kas it sevišķi vakaros ir pašā krāšņumā. Visapkārt liegs vējš un klusums…miers. Pēdējā dziļā ieelpa un izelpa pirms kārtējās darba nedēļas, kur nebūs laika atelpai. Cik daudz gan mēs zaudējam veltot sevi darbam – spriežu pēc sevis. Piecus skaistus vasaras rītus, dienas un vakarus kopā ar Viņu esmu iemainījusi pret sāpošu muguru, milzu nogurumu, miega badu un ne to labāko garastāvokli. Tas viss dēļ tā vien, lai varētu normāli dzīvot. It kā…jo kas gan ir normāla dzīve – dzīvot laimīgi,izbaudīt visas netveramās sajūtas,redzēt,piedzīvot vai arī rausties melnās miesās dēļ pāris grašiem, tā, lai spētu nodrošināt savu eksistenci un būvētu tiltu uz nākotni. Kā reiz tieši šodien gadījās spriedelēt par to vai konkrēti es naudu tērēju tikai nepieciešamajam un krāju tikai tam,kas būs nepieciešams kādreiz…Es nemāku naudu taupīt,nekad neesmu taupījusi. Ja tā ir – tērēju. Es mīlu kurpes,kleitas un citas skaistumlietas, mīlu kaut kur aizbraukt,kaut ko redzēt un par to es saņemu pārmetumus. Jā, bez šaubām nevar 100% dzīvot tikai šodienai, bet vai tiešām man jāgaida pensijas vecums,lai nopirktu kolosālas kurpes ar 12 cm papēdi, lakādas somu,skaistu apakšveļu, aizietu uz kino, aizbrauktu ceļojumā vai vienkārši aizietu vakariņās ar Viņu? Varbūt nav pareizi naudu "notriekt" un pēctam pusmēnesi knapi vilkt galus kopā, bet…vismaz man labāk ir tā,nekā knapi vilkt galus kopā mēnesi, lai tās pašas nopelnītās kapeikas iemestu zeķē,sak noderēs kādreiz. Attopos, ka manas pēdas jau ir gluži vai ledaini aukstas un mans domu lidojums pārtrūkst. Ir pamatīga krēsla,kas atkal atgādina par dienas tuvošanos beigām. Verot ciet balkona durvis vien pie sevis nosmīnu par visiem variantiem,kas šaujas prātā,kur varēšu tērēt nākamo algu… 😎 -Fe.
