Agrāk, kad izdzirdēju vecākus vai vecvecākus sakām, ka laiks skrien šausmīgi ātri, es uz viņiem skatījos dīvaini. Skolas laiks likās tik ilgs un arī brīvlaiks likās velkamies tā,ka drīz vien jau sagribējās uz skolu…bet tagad? Skrien…ne vien dienas un nedēļas,bet mēneši un gadi. Nupat sākās vasara un jau šur tur sāk uzplaiksnīt rudens triepieni… Pagājušajā nedēļā uznāca dusma. Nesen kā nācās iepazīties ar jaunu darba kolēģi – dzīvē un sevišķi vīriešos vīlušos sievieti. Viendien sanāca kopā pusdienot un tad tik sākās – es pusstundu klausījos to,cik vīrieši ir slikti,ka viņi nekam neder un,ka iesaistoties nopietnās attiecībās ar vīrieti,sieviete sev tikai izbojā dzīvi,beigu beigās viņa vēl piemetināja,ka man dzīvē paveiksies vien tad,ja atradīšu bagātu veci. Kad ieminējos,ka man "vecis" jau ir,bet ne bagāts un man tas netraucē,tad atkal dzirdēju lekciju par to,ka es jau nekā vēl nesaprotu un man tādi būs vēl 100. Pieklājības pēc neko neteicu,taču iekšā viss vārījās un atlikušo dienas daļu pat nevērās mute uzsākt kādu sarunu par jebko ar viņu.Vakarā atnācu mājās,nomierinājos un sapratu,ka man no vienas puses šīs sievietes ir pat žēl. Žēl tas, ka viņai saskarsme ar vīrieti viņas esošajās attiecībās,no kurām kā viņa pati saka,viņa aiziet nevar,jo citur nav kur dzīvot, ir tik negatīva,ka tas nogremdē jebkādu ticību mīlestībai,saticībai,romantikai…jebkam pozitīvam…un pēdējais salmiņš,kur pieķert dvēseli ir biezs maks…bet vai gan ar to pietiks? Tajā pašā vakarā devos pie Viņa…izbaudīju lutināšanu un visas mīlestības izpausmes…kārtējo reizi nopriecājos,cik ļoti man ir paveicies. Par spīti tam,ka es esmu "smaga rakstura" cilvēks, dažādām nesaskaņām u.tml. mēs esam kopā nu jau mazliet vairāk kā divus gadus,mīlam viens otru un man šad tad joprojām vēderā dejo tauriņi. 🙂 Un pie sevis vien nospriedu – nē,šo visu es neiemainītu pat ne pret visbiezāko maku. (l) Kaut nu katrai no mums,sievietēm, paveiktos, un dzīvē izdotos rast laimi,vienalga kā un kur,bet būt laimīgām un iemācīties patiesi priecāties arī par citiem. 🙂 Mīli sevi! 🙂
