Heh, šis laikam sanāk mans pirmais ieraksts šeit un vispār kkur plašākam lasītāju lokam. Nebiju domājusi, ka pieķeršos šādai nodarbei, bet sajutu vajadzību to visu, kas manī kkur izlikt, kaut vai pašai priekš sevis. Šovakar noskatījos filmu Letters to Juliet. Skaisti. Un tas man lika aizdomāties, vai tiešām pastāv tāda patiesa mīlestība? Kādreiz tam ticēju, bet tagad šķiet esmu pārvērtusies par snobu, kritiķi vai vnk palikusi par vecu tādām muļķībām. Asaras acīs un es te rakstu to, ka neticu tādu jūtu esamībai… vai tiešām mūsdienās ir iespējams atrast vīrieti, kas spēj mīlēt? Es domāju brīvu vīrieti nevis kādu, kurš savu sievu vairs jau sen kā nemīl, bet sola iemīlēt jebkuru.. noskatījos filmu un sajutos vēl vientuļāka un bezcerīgāka nekā līdz šim..
