Nekopti un nepareizi glabāti apavi ātri zaudē izskatu, jo uz tiem iedarbojas deformācijas, saule, karstums, sals, straujas temperatūras maiņas, sviedri, mitrums, sniegs (īpaši kopā ar vārāmo sāli), bieža samirkšanas un izžūšanas procesu maiņa, kas veicina ātru materiāla novecošanos un padara apavus neelastīgus un cietus. Mitrums sevišķi nelabvēlīgi iedarbojas uz līmētām zolēm. Trotuāri un siltums deldē zoli un virsu. Pareiza un savlaicīga kopšana pagarina apavu mūžu. Dažādos ekspluatācijas apstākļos lietojamiem un dažāda materiāla apaviem kopšanas līdzekļi un paņēmieni ir dažādi. Izvēloties piemērotus apavu kopšanas līdzekļus un tos pareizi lietojot, apavi vēl ilgu laiku izskatīsies kā nesen pirkti, tie būs daudz izturīgāki pret mitrumu un dubļiem un apavu nēsāšanas laiks tiks maksimāli paildzināts. Lai apavi kalpotu ilgāk, tos nevajadzētu nēsāt katru dienu. Cilvēka organisms pēc "Salamander" informācijas katru dienu izdala aptuveni vienu degvīna glāzi (50 g) kāju sviedru. Apavu izžūšanai nepieciešamas 24 stundas, pie tam žāvēšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt 40°C. Labi, ja katrai sezonai ir vairāki pāri apavu, kurus var mainīt. Ja šādas iespējas nav, vismaz jāielāgo, ka darba vietā apavi jāmaina – ne jau apavu, bet veselības dēļ. Apavu kopšanas līdzekļi vairāk domāti to ārējās virsmas apstrādei, taču pret sasvīdušu kāju radīto mitrumu var cīnīties ar tīrām zeķēm, kāju kopšanu, speciāliem dezodorantiem. Ādas apavi Apavi jāvelk kājās, lietojot apavu karoti, kas pasargā no plīšanas pakaļējo šuvi. Katru dienu tūlīt pēc lietošanas (nevis pirms iziešanas no mājas) apavi rūpīgi jāattīra no putekļiem ar rupju suku, vilnas vai flaneļa lupatu. Ja apavi ir dubļaini, tie jānotīra ar mitru lupatu, jāizņem ieliekamā saistzole un apavi jāizžāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 40°C. Apavus nedrīkst žāvēt lielā karstumā vai pie atklātas uguns, tādā gadījumā tie kļūst cieti un neērti. Samirkušus apavus mazgā ar aukstu ūdeni, slauka ar lupatu no ārpuses un iekšpuses, ieziež ar glicerīnu un blīvi piebāž ar avīžu papīru, kas pēc dažām stundām uzsūc mitrumu. Kopšanas līdzekļi attīra apavu virsmu, noņem un maskē netīrumus, kā arī pasargā no tiem, saglabā ādas mitrumu, mīkstumu un elastību, jo neļauj ādai samirkt, uzlabo apavu izskatu un netraucē sviedru izdalīšanos, jo poras noklāj tikai daļēji. Apavu kopšanai lieto krēmus (ziedes un emulsijas), apretūras, krāsas, emaljas u.c. To sastāvs ir diezgan līdzīgs, bet atšķiras konkrētam līdzeklim lietotās vielas un to savstarpējās attiecības. Tāpēc lakādas, zamša, sporta apavu kopšanā ir īpatnības. Apavu krēmos un ziedēs sakausē vaskus un vaskveidīgas vielas, šķīdinātājus, krāsvielas, bet dažos arī silīcijorganiskās vielas, taukus, sveķus un polimērus. To receptūras piemeklē tā, lai krēmu varētu viegli uzklāt uz apava virsmas un radusies plēve viegli žūtu un pulētos. Dažādām klimatiskajām zonām paredzēti dažādi krēmi, jo to mīkstēšanas temperatūrai jābūt dažādai. No tā ir atkarīga plēves noturība un spīdums. To panāk, piemeklējot sastāvus ar dažādiem vaskiem (dzīvnieku izcelsmes – bišu vasks, lanolīna vasks; augu izcelsmes – karnaubvasks, kokvilnas vasks, cukurniedru vasks; minerālizcelsmes – cerezīns) un vaskveidīgām vielām (parafīns). Šķīdinātāji (terpentīns, lakbenzīns, benzīns u.c.) kalpo ziežveidīgas konsistences izveidošanai. Emulsiju tipa krēmos sastāvu nesakausē. Tajos papildus ievada ūdeni ar sodas, nātrija hidroksīda un ziepju (emulgatoru) piedevu, ar ko vaski pasargā apavus no samirkšanas. Tauki (rīcineļļa, zivju eļļa, alizarīneļļa) mīkstina ādu, jo lietošanas procesā smilšu un putekļu ietekmē apavi tiek attaukoti. Sveķi (nitrocelulozes, gliftālsveķi) un uz tā bāzes veidotie polimēri labi saista krēmu ar apavu virsmu, uzlabo krēma slāņa aizsargīpašības un izturību. Ne retāk kā 2 reizes nedēļā apavus plānā kārtā noklāj ar atbilstošas krāsas apavu krēmu, ko uzziež ar mīkstu suku, vates tamponu vai vilnas lupatu. Krēmam ļauj 10-15 minūtes (bet labāk visu nakti) iesūkties (tas pasargā ādu no plaisāšanas) un pulē ar suku vai samta lupatu. Katras krāsas krēma uzziešanai nepieciešamas atsevišķas mazas sukas, pulēšanai – citas sukas un samta lupatas. Bezkrāsainos krēmos nav krāsvielu, tāpēc ar tiem var kopt jebkuras krāsas apavus. Ādas apavu impregnēšana Apavu impregnēšanu veic apavu salonos speciālā mašīnā, kur apavi tiek apstrādāti ar ķimikālijām paaugstinātā temperatūrā. Pēc šādas procedūras apavi ir sevišķi mīksti – āda tiek ietaukota un apavu virsma atgrūž slapjumu un sāļus. Procedūras laikā tiek apstrādāta arī zole un visas šuves, ko diemžēl ne vienmēr var izdarīt mājas apstākļos. Ja impregnē garos vai puszābakus, pakalpojums maksā trīs latu, savukārt par kurpju impregnēšanu būs jāšķiras no Ls 2,50. Ādas apavus var impregnēt arī mājās. Šim nolūkam iegādājas kādu no apavu kopšanas līdzekļiem, kas domāti specifiskiem laika apstākļiem (lietum): Apavu krēms, piemēram, Woly Juchtenfett (Ls 1,55), kas pēc konsistences atgādina ādas taukus. Tas var būt gan melnā vai citā apaviem piemērotā krāsā, gan arī bezkrāsains. Derēs dažāda materiāla apaviem (gan ādas, gan sintētiskajiem); Krēms ar sūklīti, piemēram, Salamander Wetter-Schutz (Ls 2,03), arī nopērkams dažādās krāsās. To vienmērīgi uzklāj uz apavu virsmas un ļauj nožūt; Aerosols, piemēram, Salamander Universal-SMS (Ls 2,86), kura sastāvā ir specifisks līdzklis (uz fluororganiskās vielas bāzes) pret ūdeni un citiem šķidrumiem. Ar to var impregnēt visu veidu apavus (izņemot lakādu). Taču, pirms ķeraties pie darba, atcerieties, ka otrā dienā ar šiem apaviem uz ielas nevajadzētu iet. Impregnējot apavus, rūpīgi jāievēro instrukcija. Aerosols jāuzsmidzina uz apavu virsmas trīs reizes pēc kārtas, ļaujot apaviem starplaikos izžūt. Aerosols labāk iesūksies materiālā un aizsardzība pret mitrumu būs vēl efektīvāka. Labāk ir biežāk uzsmidzināt vairākas plānas kārtiņas, nevis vienu biezu. Impregnēšanu vajadzētu regulāri atkārtot, jo tā paaugstina apavu aizsardzības spēju pret mitrumu. Mākslīgās ādas apavi Apavus netīra ar krēmu. Putekļus un netīrumus nomazgā ar siltu ūdeni vai ar lupatu, ko samitrina mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumā, un žāvē. Lakādas apavi Apavi ir ar poliuretāna segumu, tāpēc iepriekš minētie ādas kopšanas līdzekļi tiem ir pārāk blīvi un nomaskē spīdumu. Lakas plēve izstiepjas mazāk nekā āda, ar laiku kļūst cieta un plaisā. Tā slikti laiž cauri gaisu un sviedrus, un tāpēc šādus apavus ieteicams valkāt tikai svinīgos gadījumos, t.i., dažas stundas dienā. Tie nav paredzēti valkāšanai salā un karstumā, jo lakas plēve ātri plaisā, bet saules staru iedarbībā kļūst lipīga un zaudē spīdumu. Novērts šo novecošanās procesu nevar, bet, pareizi kopjot un nēsājot apavus, to iespējams attālināt. Ar mīkstu lupatu, nevis ar suku, apavus attīra no putekļiem, periodiski slauka ar mitru vati, pēc tam berzē ar flaneļa lupatu, līdz tie iegūst spīdumu. Apaviem periodiski ar vates tamponu plānā kārtā uzziež lanolīna krēmu, glicerīnu, vazelīnu, pienu vai rīcineļļu. Pēc 15-20 minūtēm tauku pārpalikumu noņem ar mīkstu lupatu, apavus žāvē un spodrina. Gumijas apavi Apavu iekšpusi tīra ar mīkstu suku vai mitru, stipri izgrieztu mīkstu lupatu. Lakas plēvi nedrīkst berzt, uz tās nedrīkst stipri spiest. Gumijas apavus un botes katru dienu mazgā ar lupatu siltā ūdenī. No gaišiem gumijas apaviem traipus nedrīkst tīrīt ar stipras iedarbības traipu tīrītāju. Vislabāk, ja ūdenim pievieno kādu veļas mazgāšanas līdzekli. Veļas pulveris īsti nederēs, jo tā graudainais sastāvs var saskrāpēt gumijas apava spožo virsmu. Noslauka ar mīkstu lupatu, izņem saistzoles un žāvē temperatūrā, kas nav augstāka par 30°C. Apavi nedrīkst saskarties ar eļļām, benzīnu u.c. šķīdinātājiem, skābēm, sārmiem un citām agresīvām vielām. Apavus dezinficē pret sēnīšslimībām, beržot to iekšpusi, līdz tā kļūst mitra, ar vati vai lupatu, kas samitrināta 10% formalīna šķīdumā, kuram pielikts 5% monohloramīna. Apavus ietin blīvā papīrā vai vaskadrānā. Pēc 2 stundām tos žāvē svaigā gaisā. Veltie apavi Apavus attīra no netīrumiem ar drēbju sukas palīdzību, mīkstu sausu vai nedaudz samitrinātu lupatu. Samirkušos apavus nedrīkst žāvēt strauji, jo tad tie saraujas. Tie jāžāvē istabas temperatūrā. Lai pasargātu veltos apavus no berzes un mitruma, jāvalkā galošas un botes. Velūra apavi Apavus tīra no putekļiem ar cietu gumijas suku, plūksnas paceļ, paturot apavus virs tvaikiem. Atsvaidzina, iekrāso un piedod ūdensnecaurlaidību ar aerosoliem. Zamša apavi Apavi labi uzsūc ūdeni, bet izžuvuši atgūst savas īpašības, tāpēc tos vispirms žāvē. Tomēr šie apavi ātri zaudē savu samtainumu un sāk spīdēt, jo pūkas ar laiku nosēžas, tāpēc tās jāpieceļ, berzējot ar speciāli zamšam paredzētām krāsainām gumijām vai smalkām gumijas sukām. Gumijas krāsviela atjaunina krāsu noberztajās vietās. Otrs paņēmiens ir šāds: apavus ar cietu suku attīra no putekļiem, spīdīgās vietas berzē ar smalku smilšpapīru, stiepļu suku vai dzēšgumiju, ar suku attīra radušos putekļus un visu virsmu apstrādā ar aerosoliem, kas nokrāso padilušās vietas un atsvaidzina virsmu. Tos smidzina 15-20 cm attālumā, pēc tam 10-15 minūtes apavus žāvē un, lai atjaunotu samtainumu, sukā zamša virsmu. Apstrādi pēc vajadzības atkārto. Tauku traipus izņem ar karstu ūdeni vai tīrīto benzīnu, tad apavus žāvē un tīra. Lai paceltu pūkas, no putekļiem attīrītus apavus patur virs ūdens tvaikiem. Zamša apavus (arī cimdus u.c.) tīra arī ar ožamā spirta un ūdens maisījumā (1:5) samitrinātu suku. Tad izstrādājumu berzē ar tamponu, kas saslapināts ūdens un etiķskābes maisījumā (1 tējkarote etiķskābes uz 1 litru ūdens), tad nosusina ar lupatu un žāvē. Modeļapavi Šos apavus, baltus un košus, nedrīkst tīrīt ar suku. Tos tīra ar pienā samitrinātu vati vai lupatu, žāvē un noklāj ar plānu bezkrāsainā krēma kārtu. Juhtādas apavi Apavi paredzēti nēsāšanai nelabvēlīgos, mitros apstākļos, ekspluatācijā tie attaukojas un kļūst cieti, trausli, palielinās ūdenscaurlaidība, tāpēc jānodrošina taukvielu saglabāšana šajos apavos. Šim nolūkam nedaudz mitri apavi regulāri jātauko ar uzkarsētu taukvielu ziedi, kas mīkstina ādu, samazina ūdenscaurlaidību un apavu deformāciju, palielina spīdumu. Ieteicami ir krēmi, kuri satur vairāk nekā 40% tauku, kā arī vazelīnu, darvu, petrolatumu. Ja tādu krēmu nav, lieto parasto apavu krēmu. Papildus atkarībā no nēsāšanas intensitātes 2-3 reizes gadā šajos apavos ar pirkstiem ieziež taukus tik ilgi, kamēr āda tos vairs neiesūc. Tekstilapavi Apavus tīra ar suku. Traipu izņemšanai lieto traipu tīrītāju vai mazgāšanas līdzekļus. Tauku plankumus iztīra ar benzīnu. Krāsainus apavus tīra ar speciāliem krītiņiem, baltos – ar zobu pulvera vai attīrīta krīta putriņu, kā arī ar speciāliem aerosoliem. Apavus piebāž ar papīru un žāvē. Apavu glabāšana Apavus nedrīkst glabāt polietelēna maisiņos, jo tiem nepiekļūst gaiss. Kļūdās tie, kas apavus glabā priekšnamā, kur nav apkures (aukstumā un mitrumā). Ādas apaviem jāļauj palaikam "atpūsties", tos iepriekš notīrot no putekļiem un netīrumiem. Ja vajadzīgs, tos salabo, blīvi piebāž ar avīžu papīriem un noklāj ar krēmu vai vazelīnu. Sevišķi rūpīgi iztīra un ieziež šuvi starp apavu virsmu un zoli. Modeļapavos, sevišķi lakādas apavos, ieteicams ielikt iztaisnojošās liestes. Krāsainus un lakotus apavus ietin mīkstā, baltā papīrā vai arī glabā kabatās, ko uzšuj uz taisna auguma vai cita materiāla. Šo audumu piestiprina drēbju skapī pie sienas. Apavus glabā arī kastē, kurai jāatrodas labi vēdināmā telpā. Optimāli apstākļi apavu glabāšanai: Relatīvais gaisa mitrums 50-70% Temperatūra 8-20% Mitrumā apavi maina formu, kļūst lielāki un blāvāki, pelē, pūst, metāla daļas rūsē, līmētās detaļas atlīmējas. Paaugstinātā temperatūrā un tiešo saules staru iedarbībā paātrināti noveco apavu mākslīgie materiāli, gumija, polimēri un to segumi uz dabiskām ādām. Tie kļūst cietāki un zaudē ekspluatācijas īpašības, krāsvielu segumi plaisā un nobirst. Tāpēc šādi apavi jāsargā no tiešiem saules stariem un putekļiem, kas, iekļūstot porās, attauko ādas virsējos slāņus. Āda kļūst rupja un neelastīga, neizskatīga. Katrā locījumā putekļi darbojas kā abrazīvs, un apavi ātri dilst. Apavi jāglabā ne tuvāk par 1 metru no apkures ierīcēm, tiem blakus nedrīkst būt šķīdinātāji. Juhtādas apavus vēlams glabāt pakārtus un pasargāt no putekļiem, ietinot papīrā vai drānā. Plastikāta apavi nedrīkst būt kontaktā ar gumijas apaviem. Tie jāglabā kastītēs vai papīra turzās, atdalot puspārus ar mīkstu papīru. Veltie apavi, apavu vilnas auduma un dabiskās kažokādas detaļas jāsargā no kodēm. To dara, sistemātiski tīrot apavus un ieliekot skapī pretkožu līdzekļus.
