Vai esmu laimīga???Ko lai dara? Kāds ir pareizais risinājums??? Grūti atbildēt. It kā man viss būtu – dzīvesbiedrs, kurš domā, ka esmu viņam visa pasaule. Taču problēma – es vairs nejūtos pie viņa labi. Mani pārņem neizskaidrojams riebums pret viņa sviedru smaku, pret to kā viņš gremo pārtiku, vārda „gremo” skaļākajā nozīmē. Nejūtos kā pilnvērtīga sieviete. Seksu vairs negribas. Draudzeņu man vairs nav. Pie visa esmu vainīga tikai un vienīgi es. Viņš: „Ko tad es tādu daru? Neko! Tu jau..” Tā 3 gadus jau mokos. Pamest viņu žēl. Viņš ar asarām acīs lūdzās, lai nepametu..Pašai bail, ka palikšu viena. Brīžiem pat šķiet, ka vienai būt pat arī būtu tas labākais variants, šķiet, ka nespēju sadzīvot ar nevienu. Vai arī viņš man nav īstais??
