Labs rīts, Jā,jā esmu nomodā, kārtējo reizi cīnos ar bezmiegu, kamēr maneājis saldi guļ, īk viņš izskatās, pēc maza zeltcirtaina eņģeļa. (love) Godīgi manā dzīvē pamazām viss nokārtojas, bet dažreiz sajūta, ka manā ķermenī atrodas pavisam cits cilvēks nevis es pati. Un tad vienmēr vakarā pienāk tā deja vu sajūta, vnk gr, esmu pārāk depresīva, nevēlos žēloties, bet es gribu vairāk saulīti un nevis to,ka iestāsies ziema, nu jā, ir jau ziemas laiks, kad saule noriet 16.28… Par visu domājot, kas armani notiek? Pēdējā laikā vnk ingorēju savas draudzenes, bet ar draugiem- vīriešiem vnk brīvajā brīdī apsēžos un parunāju. Tā ir kāda došanas ziemas miegā vai, vienkārši tā ir rutōna, kuru gribas pienaglot zem galda…? Ticieit vai neticiet, bet za za zu,pozitīvisma deva vienkārši mani nesasniedz, visa joga un meditācija, es tiešām pēc visa skolas, darba mēģinu meditēt un vnk atslēgties no visa… Uznāca pūka rakstāmās minūtes mazai grēksūdzei vai precīzāk manu domu sakārtošanai. 😀