Sveikas, meitenes. Nesen sanaaca sastapt vienu loti loti skaistu dzejoli. Varbuut arii jums patiks. Manupraat, diezgan netipiski autoram 🙂 Dzejolis par to, kur es šovakar sēdēšu Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena. Lampai mēs atņemsim spuldzi, Lai tikai mēness mūs glāsta. Skaties, Zilgme tik zila – Kā bagātos namos trepju krāsainie stikli. Un zvaigznes, Vai tās nav visu pilsētas zēnu Kabatas lampiņas, Kas meklē kādu zudušu kucēnu? Zini, Kafejnīcas tagad pilnas zilganu dūmu – It kā būtu paceltas mākoņos. Bet mēs sēdēsim vieni. Tu gribi mūziku dzirdēt? Klausies, aiz loga dūc tramvajs, Un kā no pumpja pil ūdens. Ceļi tev silti kā elpa. Tavas plaukstas uz maniem vaigiem Smaržo un sapņo. Un tavas pavērtās lūpas Vilina mutē Istabas gaisu, Kas dvesmo pēc mirtēm Un vecām saimnieces mēbelēm. Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena. / Aleksandrs Caks / Personiigi8 mans favoriits ir Ojaars Vaacietis, bet shis dzejolis.. (l)