..Šodien beidzot bija laiks ieskatīties visos reālās dzīves virtuālajos pulsējumos, ar kuriem esmu saistīta arī es – draugiem, facebook, twitter. Draugos sapratu – nav ko veltīgi šķiest laiku un gaidīt atbildes uz vēstulēs uzdotajiem jautājumiem, jo – kamēr cilvēki nenovāks ražu, nepabaros zivis /virtuāli, bet ar kādu! iedvesmu un atbildību!/, tikmēr nekas nenotiks. Twitterā ir vēl nolemtāk – ja neierakstīsi, ka tieši šajā brīdī izlēji kafiju vai noskuvi kājas, jo gatavojies iet uz randiņu – tad tevis vienkārši nav! Ir, protams, arī globālas lietas – Alans Gors vai Dalailama ar savām rakstu zīmēm. Parasti es neaizdomājos katru savu domu, apjausmu uzreiz ieklikšķināt Twitterlodziņā. Arī šodien ne, tātad – manis nav:). Cerīgāks izskatījās Feisbuks. Tas nu ir draugiem + Twitter apvienojums. Cerīgums beidzās, kad saņēmu uzaicinājumu piedalīties Mafijas spēlē:). Virtuālā pasaule ir iesūkusi sevī. Un reizēm pavisam negribas no tās atbrīvoties
