Brīt’, mīļā. |-) Tā diena nu ir pienākusi – vēl 12 stundas un neviens prusaku indētājs man nepalīzēs. Bet esmu sevi noskaņojusi pozitīvi un cenšos smaidīt. Un man tas sanāk vieglāk nekā vīriņam – viņš izskatās šķībs, kad par to domā. 😀 /lai saprastu – brauc māte/ Rīts ir burvīgs, par spīti tam, ka esmu pilnīgi un galīgi slima, un vēl ar sastrutojušu gudrības zobu. Kuru būtu steidzama nepieciešamība izraut, bet man pirms pieciem gadiem jau tika veikta šī "skaldīšana" un dienas trīs pēc tam es vispār biju nelietojama, tādēļ labāk neriskēt, jo negribu sev pati personīgi pasludināt gultas režīmu. Man patīk, ja man neatņem iespēju bēgt no Alkatrazas. 😀 Vakar sarosījos un gribēju iztīrīt mājā vēl neiztīrītos kaktus. Tā doma – ģenerālā tīrīšana. Viss ir labi, viss tīŗs. Bet tik ļoti nācās aizdomāties. Vecajā antrasolā bija neskaitāmi mistiski darbarīki, kurus ne kādam vajag, ne kāds saprot, kam tas domāts. Bet vīrietis ir kā sieviete: mēs mēdzam nopirkt drēbes un nemest ārā, jo "noderēs". Pie skapja tīrīšanas "nē, man viņš tik ļoti patīk", "šo es vilkšu, kad iešu krosiņu skriet", "ēis man ir tik mīļš jau no piektāš klasītes", "bet šis man bija mugurā, tajā dienā, kad…" – tas viss mums ir tik raksturīgi. Un bija tik ļoti smieklīgi, kad mans vīrietis šādu pašu čīkstēšanu sāka pie instrumentu mešanas/nemešanas ārā… Sākumā es domāju – ņemās kā tads maziņš, bet tad viņš pateica – tu tās kurpes esi vilkusi tikai vienu reizi… Un es sapratu, kas būs tālāk – viņš paņēma lielo maisu un sāka revidēt manas mīļgardarobes lietas. Smiekli man vairs nenāca, bet arī vēlme tīŗīt viņa intrumentu jucekli pārgāja. Līdzīgi mammas draudzene izārstēja savu vīru – viņam bija tendence nenolais brilu podam. Vienu dienu viņai apnika atgādināt un viņa norāva brilu, uzmauca viņam viņu uz galva un aizsita vāku. Kopš tās dienas – lietas visiem skaidras. 😀 Tad nu es aizdomājos – par vājībām. Mums katram tādas ir – neatkarīgi no dzimuma. Skaidra lieta, protams, bet cik bieži mēs lietojam frāzi "bet tas ir savādāk", ja mūsu vājības pielīdzina partnera vājībām? Jo kupres jau nav zāģis, kas gadu guļ neaiztikts… Kā man patīk Katie Melua balss – dievišķa. (l) Vēl, es lasīju diskusiju, kur meitene lūdza padomu, lai iepazītos. Vai vienkārsi sarunātos – īstenībā precizēšanai nav lielas nozīmes. Vairāk es domāju – cik klišejiskas ir sievietes. Salūzusi tehnika, izdzisusi spuldzīte – protams, esmu pārliecinata, ka tas nostrādā, taču cik gadu desmitus vai pat simtus mēs šo triku piekopjam ar – esmu vājais dzimums, kad gribu tevi savā istabā? Un vīriesi joprojam mums tic. Tieši tāpat kā viņi nesaprot, kā mums izdodas vienmēr būt skaistām un smaržīgām. Un jautajums – kapēc – šeit ir liek, jo neviens negad neuzzinās bioloģiskos iemeslus kādēļ sievietes tā apbur un kādēļ vīrieši tā grib, lai viņus apbur. Un pat ja uzzinās, man patīk šī savstarpējā dzimumu mistika. Ir lietas, kas ir skaistas, kamēr tām nav ķīmiskas formulas. Laikam, šobrīd tas arī viss. Vēlu Jums jauku dienu Cosmo meitenes. Un atcerieties – arī izpūruši mati ir skaisti, ja māki pasmaidīt. (l)
