Katrs cilvēks ir individualitāte. Katram no mums ir sapņi, cerības un vēlmes. Taču, lai viss notiktu tā, kā mēs gribam, ir nepieciešamība ticēt tam ko Tu dari -ticēt savām spējām. Vai cilvēks, kurš netic pats sev, spētu kāpt pa ”karjeras kāpnēm”, veidot konstruktīvu un saturīgu dzīvi pēc visa iepriekšminētā? Nu,šaubos.. Taču no kā ir atkarīgs tas, kā tiek veidota cilvēka pašapziņa? Vai tie ir draugi? apkārtējā vide? personīgie talanti? Jā, būtībā viss iepriekšminētais. Taču pats pamats tam visam ir Vecāki. Jau bērnam piedzimstot, vecāki ir atbildīgi par audzināšanu un izturēšanos pret tiem. Lai bērns augot kļūtu pašapzinīgs, vecākiem ir jāiemāca tiem, kā tikt galā ar problēmām. Svarīgi ir arī ne tikai viņus uzklausīt, bet arī ļaut tiem paust savu viedokli. Agrīnais vecums, no kura ir jāiemāca bērnam rast izpratni par to, kas ir pareizi/nepareizi ir sākot no 1,5g. – 3,5g. Tai laikā veidojas pamati pašapziņai. Tadejādi vecākiem ir jābūt racionāliem, taču arī nieslīgstot galējībās. Turpretī, kādos gadijumos rodas atkarībnieki? -azartspēļu tīksmotāji, alkoholiķi uc. veida cilvēki, kas ir gan agresīvi, gan ar dzīvi neapmierināti cilvēki, kuri ir lemti sagrāvei, ja radikāli nemainīs savu dzīvi.. tie ir tādi cilvēki, kurus jau kopš mazotnes vecāki ir pārlieku aizsargājuši, izlutinājuši. Centušies izdabāt ikkatrai kaprīzei un vel vairāk.. -darijuši visu viņu vietā. Tādi cilvēki nav spējīgi rīkoties patstāvīgi, jo pieraduši pie bezrūpīga dzīvesveida. šāda tipa cilvēkiem tīk pavēlēt. Diezvai, ja kāds no tādiem nokļūtu viņam neadekvātā stresa situācijā, kurā teiksim, pašam būtu jāpieņem lēmuni, kā rīkoties, lai sevi pasargātu,izvilktu no ‘bedres’ utml. tātad, visnotaļ apšaubāmi, ka cilvēks būtu spējīgs domāt pietiekami racionāli, ja līdz šim, nekad savā dzīvē nav saskāries ar tādām vai līdzīgām situācijām, kad pašam ir jaatbild par savām sekām. Tādi cilvēki nespēj būt pašpietiekami. Kā arī lai sev rastu pašapziņu, tie vislabprātāk ‘baro’ savu EGO uz citu cilvēku noniecināšanas aprēķina, jo regulāri centīsies rast pārliecību tam, ka ir labāki,skaistāki un gudrāki par citiem. Ir labi,ja ir saprotoši draugi, vai kāds, kurš dod Tev tavus "spārnus" -iedvesmu,uzmundrinājumu un dažreiz pat spēju -dzīvot ar prieku. Bet ko lai dara ja šādas personas nav? Ja trūkst spēka un nav neviena kas pamudina un pārliecina Tevi, ka vari labāk,ja vien gribi? Ir cilvēki,kuri "nolaiž savus spārnus" un nedara neko lietas labā, bet ir arī tādi, kuri nepadodas un turpina censties par spīti visam. Tieši šo cilvēku "lidojums" jeb, dzīvē arī izdodas vislabākais,viskvalitātīvākais unn vispatīkamākais. šie cilvēki ir ieguvuši spēju un māku cīnīties,lai cik grūti arī nebūtu,lai kādi šķēršļi dzīves ceļā nestāvētu priekšā. Viņi spēj izveidot savas dzīves tālāko ceļu un "nostāties paši uz savām kājām". Tad nu izsveriet -kādu Jūs vēlaties savu turpmāko "lidojumu"? Skaistu, atmiņām bagātu un baudāmu vai varbūt, centīsieties akli uzticēties liktenim? 😉
