Tā kā man uznāk citreiz tā saucamais "pzdigs", ka vienkārši neaizeju gulēt, tad tieši šodien pārāk "vēlu" pamanīju, ka esmu pārāk aizrāvusies ar grāmatu. Grāmatas "Harry Winston Briljantu Medības" autore ir bestsellera "Sātans Pradas brunčos" autore L.Veisbergere. Tākā abi viņas iepriekš sarakstītie romāni bija visnotaļ interesanti man ( maz zinošajai pavēŗa vieglu ieskatu Manhetenas "augstākās" sabiedrības ikdienā), tad līdzko ieraudzīju šo grāmatu mētājāmies Karolīnas Līvānu "apartamentos", biju skaidri un gaiši sev likusi "ATRAST UN IZLASĪT". Un par to viņai saku lielu paldies, jo visas viņas lasītās grāmatas dīvainā kārtā man ir viegli tīkamas un baudāmas. Un tieši nesen staigājot ar Irīnu pa Zvaigznes ABC grāmatnīcu es ne mirkli nežēlodama Ls 8.99 iztērēju savu nesen sapelnīto naudu un atnesu mājās jaunu grāmatu. (Starpcitu pērkot šāda veida grāmatas tagad Zvaigznē ABC var vinnēt ceļojumu uz Spāniju vai arī dāvanu karti grāmatnīcā). Tā lūk, tiekot mazliet tālāk par pusi baltajos vākos "iepakotā" grāmatas saturā, es paskatījos uz pūlksteni. Mazliet pabrīnijos, bet šoka nepietika uz ilgu laiku. Sev par brīnumu es ātri atguvos un jau pieķēru sevi turam rokāš savas pusgarās skriešanas bikses un krekliņu. Ātri un pat gandrīz zibenīgi, paķerot savu mp4, izmetos ārā no mājas. Skrējiens devās viegli un baudāmi manām kājām, jo viņas jau sen tik ļoti ilgojās pēc ierastā skriešanas ritma un biezi otropēdiskās botu zoles. Daugavas Prominādē, tieši tā kā es cerēju un loloju, valdīja klusums. Tikai kādi daži zvejnieki bija sasēdušies gar Daugavu kur nu kurais. Kopumā, ja nebūtu man sākušās nebeidzamās vēdera sāpes es noskrietu līdz Dienvidu tiltam, bet sapratusi, ka šodien tas nespīd, mokoties devos lēnā solī atpakaļ un jau pēc minūtēm 5 varēju atsākt atlikušo ritmu. Pārnākot mājās(drīzāk uzskrienot pa kāpnēm kā tāda kalnu kaza) izjutu nebijušu gandarījumu un, nomazgājoties dušā, ietinos baltā un pūkainā, bet galvenais mammas atvestā, halātā…. Tagad sēžu uz balkona ar blakus novietotu kumelīšu tējas krūzi un datoru rokās situ pirkstus pret tastatūru…. Un man gribētos pajautāt- vai ar kādu no jums arī ir tā gadījies, ka vienkārši neaizejat gulēt. Nevis nedalasītas grāmatas vai pārāk garas filmas labad, bet tā vienkārši un bez iemesla? 🙂
