Sveika, mīļā Cosmo meitene. 🙂 Kā tev klājies pa šo laiku? Rudens jau ir paguvis iekrāsot gan ielas, gan debesis, gan vārtrūmes un arī drēmju skapi, piedevām. Zeltaini brūns, sarkans, košs un pastelis – kas nu kuram – tuvāks, siltāks, mīļāks. Savukart es esmu durvis vērusi augstskolai, ir izdevies aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, atkal jau esmu atvadījusies no sava labākā drauga – kādreiz man Francija patika, taču tagad Metzas apgabals, liekas viens pelēks dvēseļu rijējs, jau esmu paguvusi slimot un paguvusi saprast, ka reizēm izvēle nav tikai izvēle, bet salts aprēķins, kas reizēm ir visai taisnīgi pret sevi, taču netaisnīgi pret citiem. Drīz uztraukumu par mīlas rokturīšiem, diviem kilogramiem liekā svara un celulītu pirmajā stadijā nomainīs rudens depresija, neprātīgas mīlas mokas un dzīšanās pēc dzīves jēgas meklējumiem. Tas viss dzēsīs smaidu no sejas strauji un pie visa vainīgs kā vienmēr būs vitamīnu trūkums un, protams, skrējiens pie neirologiem, psihoterapeitiem un citiem zvēriem būs neizbēgams. Bet pirms nodoties šaj rūgtajai rutīnai – mājas, nogurums, darbs, nogurums, ārsts, nogurums, ciešanas, nogurums – es rekomendēju ieiet karstā vannā un jā, iedzert karstu citron-kanēļ ūdeni. Vai zinājāt, ka viduslaikos no mēra mira mazāks skaits cilveku tieši vietās kur bija kanēļu plantācijas? Jā, kanēlis ir ļoti veselīgs pretvīrusu preperāts un pie tam ar – nomierinošu aromātu. Tātad laiks pirms pirmā sniega un pēdējās zaļās lapas nokrišanas ir laiks, kad mums sevi sagatavot pārmaiņām un censties maksimāli novērst paradzemo. Droši es varu teikt tikai vienu – būs arī tādi fantastiski rīti, kad vienkārši doties pastaigā, jo ielas būs sudraba pielietas, logi mirdzēs zeltā, bet kokos atmirdzēs dimanta spīdums. Šie brīži ir jāmīl, to mums ir tik maz, kad pasaule kļūs Ozas pilsētas cienīgi. Vieni dimanti, rubīni un citas spīdīgas optiskās ilūzijas. Sievietes taču mīl, smuklietiņas? Tātad, atbrīvojam savas garīgās rezerves, dzīvojam, mīlam – kliedzam -spiedzam, netaupamies – ir laiks līdz pirmajiem sniegiem, kad viss noklusīs, kļūs rāms un miegains, un šis laiks būs japavada malkojot karstvīnu, rakstot par dzīvi, laiks, kad atvērt savu sirdi arī tiem, kuriem ir mīlestības pilnas krūtis, taču neviens nevēlas to pieņemt. Laiks, kad vairāk par visu mēs mīlēsim visus, tikai ne sevi. Tātdēļ rudenī turamies pie siltas citron-kanēļ tējas un smīkņājam par to kā cilvēki lēnām marmorizējas. Jauku rudenīgu vakaru vēlot – paliec sveika, mīļā Cosmo meitene. (l)
