Šorīt nācu uz darbu un izbridu pa kļavu lapām, kas krāsainas gulēja uz asfalta. Tās smaržoja pēc rudens, un es nez kāpēc sajutos kā bērnībā 
Un tad aizdomājos, ka esmu laimīga, jo man ir izdevies sevī saglabāt bērnību Vienreiz lēcu pa trepēm pie skolas, kurā strādāju par skolotāju, un viena no meitenēm teica, ka es izskatos pēc 7. klases skolnieces, kurai stundas beigušās 
Viens ir tas, ka es neizskatos tik veca, cik esmu, bet es spēju priecāties par sīkumiem. Par to, ka ir saulaina diena, ka man mājās ir krāsns, ko tagad – vēsajos rudens vakaros – varu iekurināt, par rudeni, par foršajiem cilvēkiem apkārt. Ļoti daudzi to neprot, un es nesaprotu, kāpēc, jo tas ir tik viegli
