Rokoties neta dzīlēs uzgāju šodienas pārdomām atbilstošu stāstu: Reiz dzīvoja puisis ar … sliktu raksturu. Tēvs viņam iedeva maisu ar naglām un teica, lai puisis iedzen vienu naglu vārtu stabā ikreiz, kad zaudē pacietību vai strīdas ar kādu. Pirmajā dienā viņš vārtu stabā iedzina 37 naglas. Nākamajā viņš iemācījās kontrolēt iedzīto naglu skaitu, samazinot to ar katru dienu. Viņš saprata, ka vieglāk ir kontrolēt sevi nekā dzīt naglas. Beidzot pienāca diena, kad puisis vārtu stabā neiedzina nevienu naglu. Viņš aizgāja pie tēva, lai paziņotu viņam šo jaunumu. Tad tēvs teica puisim, lai tas izvelk vienu iedzīto naglu katru reizi, kad viņš nezaudēs pacietību. Beidzot pienāca diena, kad puisis varēja tēvam paziņot, ka ir izvilcis visas stabā iedzītās naglas. Tēvs aizveda dēlu līdz vārtiem un teica: ”Dēls, tu esi uzvedies lieliski, tomēr paskaties cik daudz caurumu ir palikuši vārtos.” Vairs nekad tie nebūs tādi kā agrāk. Kad tu ar kādu strīdies un sarunā nepatīkamas lietas, tu atstāj viņam tādas pašas rētas, kā uz vārtiem. Vari ietriekt cilvēkam krūtīs nazi un pēc tam to izvilkt, bet tur vienmēr paliks rētas! Un vairs nebūs svarīgi cik reizes lūgsi piedošanu. Rētas paliks.
