brrr manī šobrīt ir sakrajušās lielas dusmas, tā kā mājas esmu viena, gribās vismaz to visu izlikt blogā! eh šodien atbrauca mans mīļotais no komandējuma ( 5 dienas bija prom) Nolēmu, ka uztaisīšu viņam romantisko vakaru, iepriecināšu. Pirms braukšanas viņš zvana un saka, ka ieskries tikai uz 5 min nolikt mantas un tad viņam uz pārs stundiņām jāaizbrauc pie vecakiem. sākumā pat sapriecājos – jee būs laiciņš īstenot savu plānu un visu sagatavot laicīgi! un tatad, pagaja 2 stundas, pagaja 3 stundas un es sēžu pie vakariņu galda, svecītēm, eļļiņam, saposusies…zvanu prasu kur pazudis, un viņš saka drīž būšu vēl bik pasēdēsu ar vecākiem, hmm ja bik tad nu nedzēšu nost sveces, nevacu neko nost un gaidu, nu tomēr pie vecākiem! pagāja pus stunda- zvana jau iedzēris…saka ka laikam pabūs vēl stundiņu(dzirdu viņa mammas balsi, sakot lai paliek tur vispār) es viņam saku, ka majas gaida parsteigums utt… un saņemu pēc pusstundiņas zvanu, ka atbrauks no rīta esmu tā vīlusies, un ta notiek katru reizi kad gatavoju kautko īpašu, pilnīgi katru reizi (t) es nesaprotu tas tads lāsts vai ka to nosaukt?!!?!?! :-/ dusmas gan uz viņu gan uz sevi 😐
