Vai esi kādreiz juties vientuļš? Vai esi kādreiz juties pamests, lieks, nevienam nevajadzīgs… Viss sākās ar pavisam nejaušu saraksti. Bet ar to jau abiem nepietika, vajadzēja satikties. Pirmā tikšanās reize nebija tāda kā raksta pasakās. Protams bja jauki jo tas bija vienīgais puisis ar kuru viņa jutās droši, no kura nebaidijās, kuram uzticējās..bet ir arī lietas kuras nevajadzēja sasteigt.. Pagāja gandrīz 2 mēneši un puisis pateica – es aizlidoju pec mazāk kā mēneša, tas bija kā naža dūriens sirdī, pašā valentīndienas priekšvakara. Sākumā likās ka tas tacu nav nekas – izturēšu, varbūt tapec, ka nejuta un nezinaja kas ir milestiba..bet puisim ar to nepietika, viņš teica, tev jārēķinās ar to, ka es Tevi krāpšu.- tas bija vel briesmīgāk… Pagaja dazas nedelas un meitene saprata, ka ar vinu kaut kas nav labi…vinai likas ka ir stavokli, bet nebija parliecinata, jo skola sesija, milota cilveka aizbrauksana, līdz ar to neguletas naktis, laika trūkums lai paēstu un ta 2vas nedelas..bet tomēr kaut kas nebija ta…meitene saprata ka ir stavokli, bet kad tika līdz arstam, bija par velu…aborts jau bija noticis..nedelam ilgi viņa raudaja majas, skatoties uz grutniecem veikala gribejas kadam sist un sist..pec daziem menesiem sanemas un pateica puisim ka bija stavokli, bet viņa atbilde bija tada a ko man tagad darīt!tas bija nezeligi… Bet ne jau to vien meitene pardzivoja, ari tas ka puisis vinu krāp..katru dienu mosties ar domu ka vinu krapj, iet uz darbu ar domu ka tagad vinu krapj, ejot gulet raudat līdz speka izsikumam līdz elpas trukumam… solijumi, solijumi, solijumi Puisis atbrauca pec 8 menesu prombutnes. Solija kad atbrauks- kompenses un atgus nokaveto, bet ta nav. Viņa akli ticeja..vins ir mainijies, viņa ari..vina vairs nav ta naiva meitene, kura tic meliem, viņa vairs nevienam netic, nevienam neuzticas.. Puisis no vinas izvairās…vinam vjag padomat, pabut vienam…viņš uzskata, ka tikai vinam ir gruti, bet ka bija meitenei, kura uzticigi gaidija vinu majas? Vai tad vinai nebija gruti?? Vinai tacu ari ir sirds, kura sap un sap… Bet veljoprojam sajuta ka vinu krapj nav pargajusi. Jo puisim kuram sekss bija vajadzigs ik dienu, tagad pat ne reizi 2vas nedelas..kaut kas ir mainijies.. Un ja Tu spēj pārgulēt ar citu, tātad Tev otrs cilvēks neko nenozīmē.. visus 8 menešus no sirds nepajautāt kā Tev iet, kad pajauta ka iet un atbild, viņa atbilde – nu ja sk..un viss. Nožēlojami, ka cilvēkam kuru mīli ir svarīga tikai un vienīgi nauda.. Dažreiz nākas uzdot jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir tik loti jācieš, kāpēc vajag vispār mīlēt, kāpēc tāda mīlestība vispār pastāv? Dažreiz gribas vienkārši nomirt, izdarīt pašnāvību, bet laikam gļēvums un domas par to, ka ja nu tu izlecot pa logu nenomirsti, bet paliec par kropli uz visu mūžu..varbūt arī attur bailes no sāpēm, bet tāpat jau visu laiku sāp, sirds nemitīgi sāp, jo nekad nevari ar nevienu izrunāties, visiem esi vienaldzīgs. Un neviens pat nepamanītu, ka es neesmu, ka esmu mirusi. Tāpat jau dvēsele ir mirusi, to vajag atdzīvināt, tie bija dziednieka vārdi, kamēr nesakārtosi dvēseli, tikmēr būs veselības problēmas. Manas asaras neviens nesaprot, visiem vajag to smaidīgo, to jautro, mūžam dzīvespriecīg būtni, bet kur lai rod dzīvesprieku, ja visiem tu esi vienaldzīgs. Kāds kolēgis man teica, Tev ir darbs, skola, mamma, tētis, brāļi, māsa – bet tu neesi laimīga…es viņam atbildēju jā man ir darbs, kuru neciešu, skola, kuru neieredzu, tā iemesla dēl, ka zaudēju bērnu, jo gribējās taču būt teicamniecei. Vecāki, kurus tik ļoti reti satieku un kuriem būtībā vienalga, ko es vēlos, ko daru. Draugi, nu jau tadu ir tikai pāris, kuriem ir pašiem sava dzīve, ģimene un bērni, viņiem ir viss tas, kas man nekad nebūs, jo cilvēks ar kuru es to visu vēlētos nākotnē, mani grib pamest.. ar katru dienu es sāku ieslīgt depresijā, ar vien lielākā un lielākā, līdz es zinu, izdarīšu pašnāvību..saņemšos un izdarīšu..tāpat šajā pasaulē nevienam neesmu vajadzīga..esmu kā zirgs – kleperis, kurs var stradat bez apstajas, mācities un vēl cilvēki grib, lai izskatos laimīga..es to nespēju, man tas ir par daudz…. Vienīgais, ko vēlos, lai mani kāds mīl, lai kāds rūpējas, lai kādam nav vienalga..lai kāds paņem sava rokā manas sastrādātās, sāpošās, nogurušās rokas… pasktās manā nogurušjā sejā un izraudātajās acīs, lai mani samīļo..;(;)
