Pēdējās dienās man ir jautāts – vai Tev ir Ziemassvētku sajūta? Kā lai dabū Ziemassvētku sajūtu? Sniega taču nav! Taisnība. Tomēr tas nemaina to, ka tā sajūta IR, tā nav pazudusi. Katru gadu tā atdzīvojas kaut kur dziļi krūtīs, kā atgādinājums no bērnības, kurā tā nāca pa dziļu sniegu (kurš neielūza, ja pa to staigāja), ar pīrāgu kalniem un debesīs zaigojošām zvaigznēm no tāltālām galaktikām… Tur nebija Rimi veikala iepirkties iedvesmojošo melodiju, mūžam nedziestošo eglīšu lampiņu katrā logā (visās iespējamās krāsās, ja jau – tad jau!), nebija Coca-Cola reklāmas, kas stāstītu, ka tikai ar to Ziemassvētki būs kā Ziemassvētki.. Bija no krāsaina papīra un dažādas dzijas gabaliņiem veidoti dīvaini, bārdaini rūķi pie vecās mātes aizkariem un bārkstainas Serenādes konfektes eglītē. Ziemassvētku sajūta bija iekšā istabā un neviens viņu nelaida prom līdz pat nākamajam gadam. Tā klusi sēdēja starp paštaisītajiem Ziemassvētku rotājumiem un neļāva tiem noputēt. Kad cilvēki sarosījās, lai celtu tos ārā no skapja, ģimenes lokā pušķojot Zaķa atnesto eglīti, arī Ziemassvētku Sajūta klusi izlavījās un pratās iekļūt ikviena sirdī. Tai nevajadzēja biezu naudas maku un dārgas dāvanas, pietika ar mazumiņu. Ar prieku, ko sniedz ģimenes siltums un mīlestība. P.S. Pašreiz klausos šo – http://www.youtube.com/watch?v=y8sjkMBf4p0&feature=related un pāri vaigam slīd vientuļa asara. Lielas daļas cilvēku, kas šo siltumu un mīlestību sniedza, vairs nav, bet tas nemaina pēdas, ko viņi atstāja. To var sajust katru dienu, bet Ziemassvētku gaidīšanas laikā jo īpaši! Tad var aizvērt acis, klausīties šo! un justies kā pasakā – atkal ar saviem mīļajiem, atkal tur, kur dzīvo princeses, fejas un koku gariņi, kas sargā kokus. Ar baltas sveces liesmu vēstules es rakstu Tiem, kuri ciemos atnāks, tiem, kas neatnāks. Visgarākā būs manām bērnu dienām, ik mirklis zvaigznēm apsēsts, ziedēs mirdzošāk. Vismīļākā būs zaļam egles zaram, pie mana loga klauvē gārša, mētrājs, sils, Ar ziemas putna dziesmu sirdī gaisma ienāk, Kad baltos cimdu rakstos ziemas vakars silst. Ar daudzu sveču liesmām vēstules es rakstu, Būs pastnieks – ilgi sauktais Ziemassvētku prieks, Vēl dažas nepabeidzu, iesāk debess dziedāt Un zemei rokās baltas brīnumsveces liek. /Skaidrīte Kaldupe/
