Ir pienācis tas brīdis,kad ir tapis man pirmais blogs. Gribēju,lai tas ir pozitīvs un labu emociju pilns,bet laikam tā nebūs. Tas bija VIŅŠ,kas mainīja manu vienmuļo pasauli, tas bija VIŅŠ,kas deva man iemeslu smaidīt, tas bija VIŅŠ,kas lika manai sirdij iepukstēties ātrāk, tas bija VIŅŠ,kas lika man saprast,ka esmu dzīva…bet tagad ir savādāk. Tagad tā ir vēsa draudzība. Bet manas emocijas nav mainījušās. Tās ir,bija un būs. Es varu cerēt,ka tās ar laiku mainīsies,bet būs grūti. Bet,kas šajā dzīvē ir viegli? Tagad ir tāda sajūta kā kuģim, kurš ir apmaldījies emociju jūrā un mēģina atrast savu ceļu uz mājām.
