Šodienas beztēmā ievietoju kometāru,ka mani neietekmē Valentīndiena, bet … laikam manam liktenim patīk spēlēties ar manām jūtām un emocijām. Un maniem vārdiem.
Jau pamazām sāku tikt laukā no savas nelielās skumju kupenas,kad jau atkal tajā ar lielu blīkšķi iekritu atpakaļ. Viņa tēlu jau bija sācis pārņemt neliels miglas aizskars. Plāns, bet pietiekoši biezs, lai sāktu to visu piemirst. Bet…saņēmu apsveikumu … un tad sajutu kritienu atpakaļ.
Kāpēc tā? Tieši tagad? Kad saikne zudusi …
Varbūt piešķiru tam pārāk daudz nozīmes, bet tik un tā pierādījās tas, ka ir jāseko līdz tam ko domā, raksti un izsaki skaļi vārdos.