Man patīk tie nelielie sieviešu nieciņi, kas spēj no vīriešiem izvilināt komplimentus, par to, cik skaisti tu šovakar izskaties. Patiesībā, šos nieciņus es dievinu- kosmētika, rotas un tā ideālās augstpapēžu kurpes vai tā perfektā mazā melnā vakarkleitiņa, kas lieliska pieguļ manam augumam.
Bet pēc kādas pasākuma, kurā figurēja black-tie-optional dress kods, sāku aizdomāties par šiem „tu šodien labi izskaties” komplimentiem un to, kas ir nepieciešams, lai tos izvilinātu no vīrieša mutes.
Stāsts, protams, sākās ar gatavošanos pasākumam- kleitas izvēle, matu sakārtojums, manikīrs un citi sīkumi, kam bija jānodrošina ideāls vakars. Tomēr, ne visas no manām draudzenēm, bija radušas pievērst īpašu uzmanību savam izskatam. Džinsi un t-krekls vienai no viņām bija iecienītākais apģērba gabals gan parastā darbdienā, gan dodoties uz randiņu vai vienkārši ar meitenēm uz klubu izdejoties. Turpretī man sevis lutināšana bija ikdiena. Es mēdzu piecelties parastā darba dienā trīs stundas agrāk, lai šo ne-ar-ko-īpašo-dienu padarītu īpašu ar savu ietērpu un pieskaņotām rotām, lai ar kosmētikas palīdzību izceltu savus sejas vaibstus un visbeidzot, pirms izejot pa mājas durvis, izvēlētos perfektos apavus. Vārdu sakot, biju pilnīgs pretstats savai draudzenei.
Bet atgriežoties pie stāsta par TO vakaru, sarunājām ar draudzenēm, ka šis būs TAS pasākumus, kurā mēs visas ieradīsimies kleitās, lai arī cik ļoti kāda no mums ienīstu augstpapēžu kurpes vai neilona zeķubikses. Gatavojoties vakaram, mūsu kompānijas džinsu un t-kreklu mīļotāju padarījām par īstu dāmu- manikīrs, ideālā kokteiļkleitiņa, skaisti salokoti mati, pilnīgs pretstats tam, kā ikviens bija pieradis šo jauno dāmu redzēt ikdienā. Vakara gaitā, no mums visām viņai tika veltīts visvairāk uzmanības no stiprā dzimuma puses, un visvairāk komplimentu par to, cik labi tu šovakar izskaties, saņēma tieši viņa. Bija brīži, kad tā vien gribējās kliegt „Hellooooo! Es arī te esmu!”, pat neskatoties uz faktu, ka es tovakar izskatījos tik pat labi kā mana draudzene. Vienkārši, es izskatījos tāda pati kā ikdienā- kopta, perfekti pārdomātā apģērbā un ar sev raksturīgo pašpārliecinātību.
Un šoreiz es nerakstu par to, ko sauc „greizsirdība uz draudzeni”, bet par to, ka cilvēki pierod pie tevis pašas radītā tēla sabiedrībā. Pierod pie tā, ka tu katru dienu izskaties labi. Un līdz ar to aizmirst par tādu lietu kā kompliments „tu šodien labi izskaties”, jo tas taču ir pašsaprotami. Viņa šodien izskatās tik pat labi kā vakar un arī rīt izskatīsies tik pat labi kā šodien, un kāda velna pēc viņai būtu nepieciešams šāds kompliments, ja viņa taču zina, ka izskatās labi?
Ja pati esi radījusi par sevi „vienmēr ideāla” iespaidu (nu tā, kas nekad neparādīsies sabiedrībā ar izspūrušiem matiem, sporta biksēs vai šķībi uzvilktu lūpu kontūru) un vienā jaukā dienā kāds tevi ieraudzīs džinsos un parastā t-kreklā, tad noteikti apjautāsies vai gadījumā tev nav atgadījies kaut kas nelāgs, bet ja cilvēki pieraduši ikdienā redzēt tevi t-kreklā un džinsos, bet vienā jaukā dienā, kāds tevi ieraudzīs vakarkleitiņā, tad noteikti vēl nedēļu pēc tavas parādīšanās sabiedrībā nebeigs bārstīt komplimentus par to, cik tu labi izskatījies tajā un tajā pasākumā.
Kompliments- tāds patīkams sīkums, bet vai tiešām ir nepieciešamas radikālas izmaiņas lai to saņemtu? Arī meitenēm, kas piedomā pie sava izskata ne tikai svētkos, bet arī ikdienā patīk saņemt komplimentus. Komplimenti ir viens no iemesliem censties.