Keja. Saulaina sieviete! Apbrīnojama sieviete! Un tā mēs nonākam līdz secinājumam, ka atkal sieviete ir tā, kas cenšas sagādāt komforta zonu mājās – vīram, bērniem, un pie tam vēl apkārtējo acīs labi izskatīties. Es skatījos un domāju, cik grūti ir izskatīties tik laimīgai, mierīgai un apmierinātai ar dzīvi blakus tik rūcošam un īgņainam vīram. Keja sagādāja Arnoldam apbrīnojamu komforta zonu. Rīts, diena, vakars – rutīna, viss sakārtots, labsajūta par dzīvi, kurā viss ir prognozējams un pāredzams. Viss kā uz delnas! Brokastīs ola ar šķiņķi, vakariņās – iepriekš paziņota ēdienkarte, un Keja – smaidīga un laipna. Bet tajā pašā laimē, kad viss ir kārtībā un ir laulībā ir pavadīti 31 gads, pati Keja vienlaicīgi ir tik nelaimīga! Rīts, diena, vakars… bet mīlamais vīrs viņu neredz ne kā sievieti, ne kā sievu… vispār neredz. Brokastīs taču ir ola ar šķiņķi un avīze, jau sagatavota un nolikta blakus. Viņa ir tik atradusi no attiecībām, ka pat nezina kā apsēsties pie galda brokastu laikā, lai viņu redzētu, pamanītu un saklausītu. Kura vēl sieviete tik ilgi varētu izturēt tādu attieksmi, un vai tā ir norma? Keja taču sadzīvē ir tik ļoti ieaugusi sadzīvē, ka pati pieder pie komforta zonas. Nav jau Arnolds nemaz tik slikts, bet viņš ir aizmirsis, kā dzīvot citādāk…
Un tad notiek ārkārtējs notikums, viņa saprot, varbūt drīzāk intuitīvi sajūt, ka ir nepieciešama palīdzība, lai ģimeni glābtu – vizuāli taču viss ir kārtībā priekš bērniem, priekš kaimiņiem, priekš radiniekiem. Keja vienkārši pārņem vadību, lai varētu tikt pati priekš sevis skaidrībā, vai ģimeni vēl var glābt un būt laimīgai…
Nevar teikt, ka filma ir pārsātināta ar notikumiem, bet tīri no psiholoģiskā viedokļa filmas saturs parāda, kāpēc ģimenes jūk, kā ģimenes locekļi nonāk līdz svešinieku līmenim zem viena jumta, un ka viens cilvēks var izdarīt daudz, ļoti daudz, bet ģimenē ir jābūt diviem, kam tā ir vajadzīga, kā arī cik viegli ir pazaudēt saikni starp diviem cilvēkiem, vai cik grūti ir šo saikni saglabāt.
Jauka filma ar labām beigām un cerīgu nākotni filmas varoņiem! Protams, ka filmā ir arī komiski skati, un pēc tās arī pozitīvas emocijas. Šajā gadījumā nav būtiski, ka filmas saturs ir prognozējams jau no paša sākuma, bet būtiska ir aktieru spēle, viņu pārdzīvojumi, un kā viņi tiek galā ar situācijas apstākļiem!
Paldies Cosmopolitan par iespēju paskatīties šo filmu Cosmo filmu seansā!
