IR PAGĀJUSI NEDĒĻA…
kopš…kopš es padevos. Padevos valdzinājumam, alkoholam un kārdinājumam..
Taču kā vienmēr, esmu nonākusi pie secinājuma – kāda velna pēc es sevi moku veselu menēsi un pat vairāk,tikai nieka pāris stundu dēļ? Taču neliegšos, fantastisku stundu dēļ.Nē, es kā vienmēr negaidīju neko vairak, zināju ka tālāk nekas nebūs kā tikai šī nakts! Taču man piemīt kāda nelaba tendence,pārlieku pieķerties vīrietim, ar kuru Tu zini nekas vairāk nebūs, jo vinš taču ir ”out of you’r league”, un tevī laikam vienmēr iekšā sēdēs tāda maza balstiņa kas teiks, ”kāpēc gan ne? TU taču esi fantastiska. Varbūt tieši šoreiz…kāpēc nē?.. bet NĒ nē nē! Tomēr, pēc kāda laika tā balss apklust jo vis ir tik acīm redzami, to ko citi jau redzēja sākumā, es ieraudziju tikai pēc mēneša… vientuļa mēneša pie telefona un datora ekrāna, gaidot uzmirdzēdamu viņa vārdu. Un tā ir vienmēr, cik es sevi atceros. Iemīlos tajos, kas mani nemīl, iemīlas manī tie, kurus nemīlu. Lūdzu nākamreiz gan,pasakiet uz ko cerēt, lai es atkal nekļūdītos.Tātad, man vēl ir atlikusas 20 dienas, sapņiem, cerībām par iespēju veidot ko vairāk ar maģisko vīrieti. Un tad,pēc šīm 20 pārdomu dienām, es ceru man paliks vieglāk…taču liekas ka šoreiz tas būs smagāk.Vai arī es spēšu būt patiesi laimiga ilgāk par vienu nakti? ES ESMU TAM GATAVA! tiešām.
