4 daļa
Apstulbu, atvainojos meitenei, dziļi ievilku dūmu, skatoties kaut kur tālumā. Nezinu ko padomāja Rita par mani, bet tai brīdī tas man nebija pat galvā. Es biju apjucis, varbūt kāds vienkārši bija ielīdis kaimiņu dzīvoklī?!!? Attapies nedaudz, drošības pēc piedāvāju Ritai uziet līdzi, ja nu kāds nepatīkams pārsteigums. Negribētu pieļaut, ka ar šo jauko sievieti kaut kas notiktu. Piecēlos ar savādu smagumu un gājām uz viņas dzīvokli. Arī pati saimniece izskatījās neomulīgi. Tas tā varētu būt, jo nekad nebija atstājusi mājas vienas, bet te, pēkšņi, tādi nepatīkami jaunumi. Durvis atslēgt uzņēmos es, klusām pagriezu atslēgu un vēru vaļā, iegāju dzīvoklī, tai pašā mirklī no virtuves atskanēja briesmīgs troksnis. Steidzos uz virtuves pusi, ar piesardzību piegāju pie durvīm, nedaudz notupos, lai, ja nu gadījumā kas, nedabūtu ar kaut ko smagu pa galvu. Ielūkojos virtuvē, bet tur, tikpat pārbijies, kā es, Ritas kaķis. Laikam jau bija sadzirdējis saimnieces atgriešanos un iztrūcies no miega, par guļvietu, protams, izvēlējies trauku plauktu, par to liecināja čupa atlūzu uz grīdas. Sapratis, izņemot mani un teroristisko kaķi, ar pārbiedēto izskatu dzīvoklī neviena nav, gāju pēc Ritas. Pa ceļam, koridorā, ejot gar spoguli, samanīju tādu kā ēnu, ar dīvainu vēsumu, kurš, šķiet ieurbās līdz kauliem. Nodomāju pie sevis, tas noteikti šo dīvaino notikumu iespaidā. Izgāju kāpņu telpā, iepriecināju meiteni, par trauku pārvietojumu un pagriezos, lai ietu uz savu dzīvokli, te pēkšņi Rita klusiņām pasauca mani. Pagriezos, domādams, ka kaut kas ne tā. Taču izskanēja kluss piedāvājums, īstenot manus vakardienas nolūkus, uz ko es, loģiski, nedomājot piekritu.
Aizgājis mājās, sāku, kā nu mācēdams un varēdams, mazgāties pie izlietnes, virtuvē. Negribējās iet vannas istabā, lai sabojātu netīšām vakaru, kuram tā īsti pats vēl nebiju noticējis. Tik noslēgtā kaimiņu meitene, bija mainījusies uz pavisam citu dzīves skata punktu, tā man tas šķita. Noskalojies, atcerējos, ka ledusskapī tukšums, ne uzkodas, ne dzeramā. Iešļūcu čībās un kā mazs bērns, kurš tikko ticis pie konfektes, nē pie vesela maisa konfektēm, skrēju līdz veikalam. Gribēdams atstāt uz viņu iespaidu, izdomāju pagatavot arī vieglas vakariņas, kaut gan klusībā bija arī cerība, to izmantot, kā mazu āķīti no manas puse. Puisis, brīvs, prot gatavot…… Lai gan, arī diezgan spēcīgi nospēlēja cilvēciskais faktors, Rita bija viena ar savu mazo, tātad sen nav guvusi neko tādu, kas palutinātu viņu, kaut nedaudz. Sašmorējis visu, šampīti katram gadījumam ielicis ledusskapī, kokteilīšus viesistabā uz galda, ar nepacietību skaitīju vai katru sekundi, gaidīdams domās iemīlēto meiteni. Bija jāgaida arī uz mazo, jāieliek viņu gulēt un tikai tad varēja nākt ciemos. Maldīdamies domās, izdzirdēju klusus klauvējienus pie durvīm. Piecēlos, pārņemts ar laimes pilnu smaidu, devos tās atvērt. Atverot savā priekšā ieraudzīju viņu, savu psihisko, stāvu zemāk dzīvojošo Ļudas tanti, ar pasaulē neapmierinātāko skatienu. Izrādās, biju aizrāvies ar mazgāšanos virtuvē. Atvainojos, aizvēru durvis un sāku smieties balsī. Manus smieklus atkal pārtrauca klauvēšana pie durvīm. Strauji atvēru ar bļāvienu, ka visu nokārtošu, bet tur šoreiz bija viņa, naksnīgajā skatienā, melnā iespīlētā krekliņā un melnos legingos. Tas viss izcēla viņas dievišķo augumu, tā, ka man aptrūkās pat vārdi, liekas, pat izskatījos nepieklājīgs. Attapos, ar aizsmakušu balsi, tomēr ieaicināju iekšā, šķiet mana neveiklā sagaidīšana, samulsināja arī Ritu…..
