Pī dzīve – Pī stāsts. Skatījos un apbrīnoju režisoru. Indiešu filma. Indiešu, bet tik neraksturīga indiešiem. Režisors Angs Lī ir dzimis Taivānā. Tiek atzīts uzskatīts par unikālu kultūrhameleonu, un tas noteikti ir saistīts ar viņa spēju iejusties citas pasaules vidē. No vienas puses tik primitīvs stāsts, bet no otras puses tik sarežģīts.
Filmā tik ļoti veiksmīgi parādīta tradicionālā cilvēku iekšējā pasaule. Cilvēkiem pasaule ir sadalīta labā pasaulē ar pareiziem lēmumiem un pareizu rīcību un slikta pasaulē ar nepareiziem lēmumiem un nepareizu rīcību. Tajā brīdī, kad Pī, būdams vēl zēns, deva tīģerim Ričardam Pārkeram gaļu, iespējams radās pirmā saikne ar tīģeri. Varbūt tas bija liktenīgi un vai tas bija pareizi? Es skatījos un domāju, kas būs? Ričards Pārkers varēja pieņemt gaļu no Pī, bet varēja būt savādāk. Ričards Pārkers varēja Pī iekost, sakropļot roku. Kas zina, kas vēl varēja būt? Tajā pašā laikā Pī tēva domāšana un rīcība bija tik tipiska mūsdienu pasaules cilvēku domāšanai un rīcībai, tā bija pareiza. Pēc tēva rīcības nebija zināms, kā varētu risināties notikumi tālāk? Bet tas bija tikai stāsta ievads.
Notikumi sāka risināties tad, kad katastrofas rezultātā nogrima kuģis. Izglābās Pī, Ričards Pārkers, un vēl trīs dzīvnieki. Sākās ciņa par eksistenci, un palika tikai Pī un Ričards Pārkers.
Filmā tika risinātas psiholoģiskas problēmas: par izdzīvošanu, par toleranci, par vientulību. Tā bija nereāla situācija izdzīvot Klusajā okeānā 227 dienas.
Kāpēc paspilgtināja filmas nereālitāti? Atrašanās Klusajā okeānā bija parādīta tā, it kā tā būtu atrašanās Visumā. To visu paspilgtināja 3D efekti, pie tam skati bija ļoti skaisti. Ikdienā, mēs neredzam pasauli tik skaistu, jo nemākam tā skatīties. Visdrīzāk situāciju varēja parādīt kā drūmu, nomācošu un bezcerīgu, bet te no tā nekā nebija. Pī un Ričards Pārkers vienkārši izdzīvoja situāciju, un to pašu varēja izdzīvot arī skatītāji.
Pī dzīve ir krāšņa filma, neraksturīga mūsdienu filmām.
Filmu skatījos pateicoties COSMOPOLITAN atbalstam.
