Viņa-perfekcioniste. Viņš-daiļš viltnieks. Viņas mati linu krāsā,viegli vēja vēsmā plīvo un rokas maigi apvijas ap viņa kaklu. Viņa ir iekritusi. Tik smagi, ka prāts atsakas saprast realitāti. Viņa puisi dievina,beidzot ir kāds, kas viņu patiešām sargā,rūpējas,jo tik daudz mīlas viņai bērnībā liegts. Tēvs no ģimenes aizgājis jau agrā bērnībā. Tēva mīlestību viņa kompensē ar attiecībām. Viņai ir lieliskas prāta spējas,valdzinošs augums,šokolādes toņa āda un smarža..kā tikko plaucis pačūlijas zieds ko apvij muskusa maigās rokas. ”Viss kas man vajadzīgs esi vienīgi Tu. Mīlu Tevi ļoti” viņa sacīja puisim, kurš maigi ar pirkstiem spēlējās ar viņas matiem. Meitene jau tūkstoš kārt bija izsapņojusi sapni par kāzām,kopēju nākotni un skaistu novecošanu kopā. Bet puisis tikmēr niekojās ar mīļākajām, kuras viņa darba vietā-Barselonā netrūka. Izskatīgs ar potenciālu,neies taču iespringt uz nopietnām attiecībām. Viņš zin, ka viņa draudzene tam pagadījies labs ķēriens. No turīgas ģimenes,vecāki pazīstami,meitene seksīga,bet jupis parāvis, ja nu vienīgi ceļā nestātos tā simpātiskā poliete, ar ko pagājušo nakt bija tik kaislīgs sakars. Viņš zin, ka nekad nesaistīs nākotni ar savu draudzeni, bet tieši tāpēc, ka šobrīd tas ir izdevīgi,viņš meiteni nepametīs. Neviena cita pagaidām nesniedz tādu morālo un fizisko apmierinātību. Ne jau kura katra uz kontu pārskaitīs naudu lidmašīnas biļetei, lai tikai puisis būtu blakus nedēļas nogalē. Vismaz pagaidām tāda nav. Kad pats finansiāli nostāsies uz kājām, izbeigs šo farsu. Viņš zin, ka tā nav pareizi, bet dažkārt egoisms aizklāj acis un galīgi malā metama jau arī viņa nav.Nav slikta partija,bet tā poliete… ”Es arī Tevi mīlu,mana mazā un Tu to ļoti labi zini” viņš noglāstot meitenes pieri sacīja. Un tā nu viņi solījās mīlēt līdz mūža galam,kāds no sirds,kāds sporta pēc..
