Es taču vnk varētu priecāties… Par smiekliem, prieku un sarunām- par ikdienu. Man šobrīd ir labi, tiešām. Es izeju no mājas priecīga un atgriežos priecīga. Ir pavasaris, tas nekas, ka dubļi.
Tā vietā man vajag vairāk. Ko? Nu, es patiesībā pateiktu gan… Bet visu jau nevar dabūt. Un, ja arī var, vienmēr jau vajadzēs vēl.
Bet pēc tam es ilgošos pēc tā, kas man ir pašlaik. Varētu jau noskaņoties, ka tā jau būs vienmēr, nekas jau nebeigsies, bet, diemžēl, man caur visai skaudru pieredzi ir nācies apjaust, ka viss beidzas. Piedevām, visātrāk tieši tas, ko sagaidīju turpināmies mūžīgi.
Tāpēc šobrīd es ļoti tveru mirkļus. Varbūt pat pārāk…
~Everytime we get what we tought we wanted, we realize that we want more.~
