Kārtējo reizi uzduroties citātam par to, ka meklējot Īsto, lieliski var izklaidēties arī ar neīstajiem, pārdomāju, cik patiess gan ir šis teikums. Esmu tipiska meitene, kura bērnībā sapņoja ja ne gluži par princi baltā zirgā, tad noteikti par to īsto un vienīgo, kurš būs radīts tikai man un es viņam. Varbūt tā ir ne visai pozitīvā ģimenes locekļu pieredze, iespējams, manas neizdevušās attiecības vai draudzeņu attiecību peripētijas, bet mani kaut kā ir zudusi ilūzija par to Īsto un Vienīgo.
Brīžiem šķiet, ka mīlestība nav nekas vairāk kā pieradums un stabilitātes sajūta. Piemēram, mani vecāki. Jau bērnībā sapratu, ka viņus vieno vien kopīgais bērns un pieradums ne tikai pie labā, bet arī pie kaut kā bēdīga. Mīlestība? Nē, mammas mūžīgais gļēvums par to, ko teiks mazpilsētas iedzīvotāji un tēva nīkulīgums pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas. Skumji, bet tāda ir realitāte.
Arī man, pagaidām, nav veicies. Attiecības nav ilgušas vairāk par mēnesi vai 2. Un tajās vienmēr bija sajūta, ka tas viss beigsies, ļoti ātri beigsies. Nē, nedomājiet, tie nebija tikai “sliktie” puiši, kuri ātri pamet. Pārsvarā tie bija Ideālie puiši. Jā, vieņi bija ideāli, bet, ne man. Tāpēc, parasti, ļoti ātri liku par to manīt, beidzot vēl pavisma “zaļās” attiecības. Laikam, man trūka dzirkstelītes, nu tās sajūtas,kad taureņi dejo vēderā, skudriņas skrien pa ādu… Vienmēr kaut kas nebija tā kā gribētos. Lai arī draudzeņu vidū biju vistikumīgāk audzināta ar augstu morālo nostāju, pat pēc nevainības zaudēšanas neko nejutu. Un, atzīšos, tas notika, kad biju 21 gaudu veca. Tas bija ik prasti, nu tā nekā. Pieņemu, ka pie vainas varētu būt jūtu neesamība, bet tomēr gribējās, lai tas ir kas īpašs, kā rāda filmās un raksta grāmatās.
Bērnības ideāli pārāk bieži traucē izbaudīt brīdi. Vienmēr gaidi kaut ko sen izsapņotu, iedomātu, iespējams, pat gluži nevajadzīgu. Izsapņotie vīriešu ideāli neparko negrib nozust no veselā sapratā balss, Īstais nenāk, bet gribās stabilitāti, gribās, taču īstu MĪLESTĪBU. Nu tā, lai norauj “jumtu”, lai noreibstam no jūtām, lai viss ir skaisti bez drāmām. hmmm Un tad pati saprotu, ka tā notiek, tikai pasakās un retos gadījumos.
