Sveikas. (Piedodiet, bet garumzimes un mikstinajumzimes nav pieejamas, un es meginaju iekopet, bet man paradijas, ka tas ari nav iespejams!)Ah, cik sen neesmu seit rakstijusi. Bet pienk laiks, ka viss kas ir sakrajies un vajag uzrakstit blogu, kaut vai pasai prieks sevis.
Pa logu skats gluzi neatbilst kalendara menesim, vai vismaz tadu, kadu es to iztelojos. Precizak, sodien ir dregns, lietains un vejains laiks, un vajag biezaku jaku, ja ir kada velme vispar iziet arpus majas. Bet cik esmu dzirdejusi, Latvija nav tik slikts laiks.
Pa sim dienam, vai precizak, pa so laiku ir notikusas daudzas pardomas, un godigi sakot, nesaprotu kaa es seit nokluvu? Njemot vera, ka , jaa, pedejie gadi nav bijusi tie spozakie, bet c’mon, vareja but labak. Un tatad, kaa es seit nokluvu?
Jutos it ka butu vismaz 20 gadus vecaka neka patiesiba esmu, taa it kaa, nu tas butu viss. Vairs nekas labs nav sagaidams. Un kaut ko gaidit ir mana specialitate, jo maku tik pacietigi kaut ko gaidit no neka, ka nemaz nepamanu, ka laiks ir aizskrejis un pati vel stavu uz vietas. Bet saja laika esmu pateiciga, ka esmu diezgan skaidri sapratusi ko es velos sasniegt, tikai paliek jautajums -kaa? Bet varbut atbildi zinu, tikai ir nedaudz bail. Un tomer, kaa es sheit nokluvu? Vai tiesam viss ir nokavets, vai tomer viss vel ir prieksa? Abejadi. Bet kas tad man ir svarigaks?
