Atgriezos majas no Ventspils, pa pelekajiem, nobruzatajiem Latvijas celiem. Pavadiju divas jaukas, pilnas dienas pie Livas, ar kuru iepazinos Francijas dienvidos. Caur jaukam, pilnasinigam sarunam, devamies pastaiga pa Ventspili. Apskatijamies Dienvidu Molu, peleka un vejaina diena, ari paspejam uz regates apskati, uz kuru devamies pievakare. Pastaigajam pa burinieka klaju. Atpakal cela uz majam, sapratam, cik loti velamies atgriezties, uz vietam, kur esam pavadijusas pedejo gadu. Skiet viss tik peleks – neviens nesmaida, visi iestigusi pelekaja rutiina, ta tik gribas iet pa ielu un uzsmaidit kadam. Tu uzsmaidi- bet atpakal smaidu nesanem, tik nodrumusu un neizpratnes pilnu acu skatienu…. Protams, ne jau visi ir sadrumusi, lai kads neapvainojas 🙂 .
Bet mes abas milam Latviju. Dabu – ar tas visam zalo tonu nokrasam, pelekajam debesim, lietainajam dienam, sad tad sauli paradamies aiz makoniem un balto sniegu. Cilvekus – kaut gan lielaka dala ir sadrumusi par dzives smagumu, bet tomer mes esam viena, liela tas dala. Valodu – dzimtaja valoda tomer ir vieglak saprasties un izteikties. Kulturu – ar lieliskajam tautu dejam, stiirajam dziedosajam balsim, savadajam kino filmam un stiprajam svetku tradicijam. Esanas kulturu – piena produkti, kas garso pec piena, plaso maizes klastu, saldumiem, kuri nav pieejami citur, svaigi savaktajam zalu tejam. So sarkstu var papildinat un papildinat…
Bet, ta ari isti pasas neesam izpratusas, kadel gribas doties plasaja Eiropa. Ir lietas, ko zinam, kadel gribam doties, bet ir lietas, ko neesam izpratusas. Tomer labak, musu iemeslus ir paturet pie sevis un doties klusuma prom…. Latvija ir un vienmer bus musu sirdis. Musu gimenes seit dzivo, kuru mes loti milam !!!
