Nekad nebūtu domājusi,ka piekritišu kautkam tādam,taču atturēties nespēju..Mums bija attiecības par ko nevarēja zināt ne viņa vecāki,ne mani..Teiksiet divaini?Jā,es zinu,bet kad bija par vēlu tad sapratu,cik tas bija pareizi.
Mums bija tādas kā tīnīšu attiecības,kino,pastaigas,tusiņi,taču bez palikšanas vienam pie otra un seksa.
Taču pēc 4 nedēļu tādas staigāšanas tuvojās nopietnāks brīdis,viņš neaicināja mani pie sevis,un pie manis viņš nevēlējas palikt..Izrādās,ka viņš negrib,lai par mums zina viņa un mani radi..Mani tas apbēdinaja,kapēc nezinu..Toties pienāca vakars,kad pēc izkaidēm drauga dz.d devos līdzi viņam..Viņš dzīvo viens..Viss bija ļoti jauki un romantiski..Viņš no rīta devās uz darbu un atļāva man palikt cik ilgi vēlos,ja domāju iet mājas,tad lai atslēgas iedodu viņa labākajam draugam kaimiņa durvīs..Tā forši vēl gulšņāju,bet kāds slēdz vaļā durvis(viņš bija pirms kadam 40 min uzrakstījis,ka pēc kādam 4 stundām būs mājas) ..Mazais šunelis sāka skrāpet durvis un priecāties,balss aiz durvīm atsauca suni,lai neskrāpē durvis..Biju šokēta,pārsteigta,paķēru telefonu,jaku un ielīdu skapī(pati tagat nesaprotu,kur man radās tāda doma)Negaidītais ciemiņš ienāca iekšā,apvaicājas vai kāds mājas un šiverējās pa dzivokli.Rakstu viņam,kas par lietu,kas atnācis,nevaru jau arī paskaidrot,jo neredzu kā izskatās..Dzirdu,ka zvana viņai telefons un saka-Jā,esmu pie tevis,man nebija mājas ko darīt,nolēmu uztaisīt tev pusdienas..
Atnāca man sms-Ak šis omītes,vienmēr rūpējas,bet mēdz sagādāt arī milzu pārsteigumus 😉
Sāākam kalt plānu,kā lai es tieku prom..Tas bija grūti,jo nekas nenostrādāja,ne pases meklēšana,suni arā vedīšot,kad uztaisīs ēst ..Tā nu es tur tupēju,visi kauliņi bija stīvi,gribēju gan ēst,gan uz toleti…Domājām,domājām,beidzot izdomājām,ka pastkastītē stāv kāda vestule un viņam pa telefonu ir jasazinās ar to firmu,ja nē bus soda nauda..Ilgi pretojoties viņa piekrita nokāpt no 5tā stāva un vēl teica-Ko gan tu daritu bez manis..Pa to laiku fiksi bēgu,durvis viņa protams aizslēdz,bet laime bija,ka no iekšpuses var vienkārši pagriest,domāju ka omei bija izbrīns kā durvis varēja palikt vaļa…
Pie viņa tuvakajā laikā vairāk nepalikšu…Vismaz kamēr ome nāks jebkurā brīdi..Izrādas,ka viņš negrib,lai kāds zin,jo tad viņa mamma,oma kritīs viņam virsū,kad iepazistinās,pēctam kladzinās par mazbērniem,kāzām,kopdzīvi un neļaus mums(jauniesiem) izbaudīt jaunības priekus,visulaik bāžot ausis,ka vajag to un to,jo viņas esot tādas,kas grib pēc iespējas ātrāk tikt pie vedekles un mazbērniem..Man liekas,ka mana mamma teiktu tieši to pašu,tapēc no vienas puses esmu priecīga,ka esam viens un otram un radiem pagaidām par to ne vārda,kad būsim gatavi,kam nopietnākam,tad arī būs tas solis..
Pašlaik satiekamies 7 mēnešus,man 22,viņam 25 gadi.
