…t.s. biznesā. Pērkamās sievietes pavēlās vakara un nakts stundās uzvelk šīs kurpītes. Gandrīz visu laiku savā darbā ir uz nagliņpapēžiem. Protams, vīriešu (99% klientu taču ir no šā dzimuma puses) tracināšanai un pievilināšanai. Tātad arī šeit spicenes ir vairāk kā vienkārši spicenes!? Kopējo prostitūtu darba specifiku šajā raksta galā neaplūkoju.
Laikam gan. Attiecīgie kājavi ir labs pievilinošs fetišs. Kas pa gabalu saskatāms… jā gan. Uzkrītošas kurpītes kājās ir tāls signāls (gluži kā pazīstamie sarkanie lukturi attiecīgās ielās…): šeit var ko garšīgu sadabūt.
Angļi reiz sacījās – jebkuršs bizness balstās uz “radiniekiem, draugiem un… muļķiem”. Arī šis taču ir bizness, lai kā arī mēs citu sacītos par pērkamajām… un uz muļkiem, kuriem gar degunu jāpavicina šis pievilinošais relišers.
Lai ir nelielas paralēles. Mēs savā “patērētaju sabiedrībā” jau esam pieradušas pie MILZONĪGAJĀM ATLAIDĒM. Tātad: ar masīvi pamanāmiem saukļu plakātiem. Bet prostitūtu darbā arī jabūt kam labi pamanāmam. Tās… jau mūsu labi zināmās spices mīlas priesterieņu kājās.
Un pat tad, ja pārējais ģērbs reizēm ir šāds un tāds, tad papēdīšu augstums uz ielas stūra stāvošajām daiļavām ir augsts un vēl augstāks.
Prostitūtas, jo sevišķi ar zināmu “stāžu” – vienmēr ir labas psiholoģes. Labi zinādamas, kas klientiem ir nepieciešams. Nepieciešams ir TAS, bet spicenes sarkanā krāsā kājās – signalizē TE TAS IR DABŪJAMS (vēlreiz atkārtojos).
Vēl kāda tēmas nianse – pa reizei aiz Latvijas robežstabiem pabraukājoties – sadzirdēti viedokļi par latvietēm. Sirdi pacilā izteikumi “mums ir visskaistākās meitenes”, bet sirdi parausta cits teiciens “‘ģērbjas un izskatās, kā prostitūtes citviet”. Vai tu re! Spicenes kājās, un uz reizi esam piekrustītas vissenākajai profesijai. Jā, šo rindu autoram redzot tālās siltās zemēs Daiļavas tikai šortos un t-kreklos staigājam, tāds viedoklis par Rīgā palikušajam tiešām var rasties!?
Neīstās un īstās pērkamās drīz Kaļķu ielas rajonā neatšķirsim. Spicenes ir tām un šām. Visām!
Mjā… tālāk nezinu, ko domāt. Jūs?
