Katru piedzīvoto dienu var ierindot dažādās kategorijās, piemēram, labās dienas un sliktās dienas. Katru šo kategoriju vēl var iedalīt atsevišķās sadaļās, un sīkāk paskaidrot kāda īsti tā labā diena bijusi, vai ir veicies konkursos un tapēc tā ir laba, vai darbā Tev ienākusi prātā spēcīga un pamatota ideja kādam svarīgam projektam, un par to Tevi apbalvo un slavē, vai varbūt diena ir laba tikai tapēc, ka kāds svešs vai pazīstams cilvēks izrādījis pret Tevi neierastu laipnību, un licis Tev smaidīt visu atlikušo dienu, neatkarīgi no tā, ar kuru kāju pa priekšu esi izkāpis no gultas.
Par labajām un sliktajām dienām mūsu brīdina kalendāri. Piemēram, kurās dienās griest matus, kurās dienās veidot biznesa darījumus utt.. Bet ne visi tic šai sniegtajai informācijai, kas attiecas it kā uz visiem vienlaicīgi neatkarīgi no dzimuma, vecuma un horoskopa zīmes. Un tad tā padomājot, iedomājos par to cik labi būtu zināt tās dienas, kurās būs ideju pieplūdums par dažādām lietām, lai varu pienācīgi sagatavoties.
Man idejas rosina lietainās un drūmās dienas, kaut gan ārā ir drūms pelēcīgs laiks, mans garastāvoklis ir starojoš. Māģināju izsecināt, kāpēc drūms laiks ārpus loga spēj mani iepriecināt un pat tā kā noskaņot kaut kam labam. Pie visa klāt liela krūze ar kafiju un vietu kaut kur tuvumā pie loga, lai ik pa laikam varu pavērties ārā.
Man šis ideju pieplūdums ir vajadzīgs, jo rakstu stāstus (no sākuma tikai un vienīgi priekš sevis), iesākumā ne pārāk garus, drīzāk kā noveles ar negaidītām beigām. Man pazīstamos draugus, tās aizrauj, un vismaz uz mirkli ievelk atkal citā pasaulē. Un, iespējams, šis aizraujošais stāsts bija sanācis tāds, tikai tapēc, ka diena kurā rakstīju un domāju šo stāstu bija tā „labā” ideju diena.
Labs mākslinieks savu māklsas darbu var radīt arī nelabā omā, un arī tādā veidā radīt spēcīgu ziņojumu. Taču daudzi to vienkārši nevar, jo traucē blakus iespaidi par jau tik daudz apbružātām tēmām.
Kā māklsinieki spēj radīt māklsu arī sliktās dienās? Laikam māklsiniekus tapēc arī sauc par MĀKSLINIEKIEM . . .
