Runājos atkal par TO lietu. Diviem cilvēkiem satiekoties- TAS brīdis pienāk agri vai vēlu, vien ir “sīka nianse” – tad kurai pusei ir jāparāda iniciatīva!? Īsā atbilde būtu – kad ABIEM GRIBAS! Drusku garāka atbilde… ir mums dažādas apakšnianses. Vēl garāka atbilde- sekojošā tekstā.
Viss it kā notiek vienkārši, Daba mums caur TO iedevusi iespēju un reizē vajadzību atstāt aiz sevis turpinājumu: nākamo paaudzi. Daba mums ir ieprogrammējusi TO darīt prieka pēc un pēc “pirmās vēlēšanās”.
Mūsu lielākais mīts ir – tiem aktīviem ir jābūt vīrieškārtas “pārstāvjiem”. Es gan precīzēšu- tomēr notiek tā “vīrieši piedāvajas- sievietes izvēlas”. Pie tam: reizēm izvēlas visus atraidīt.
Tagad bez ironijas… ir visai labi zināmi redzējumi visiem lauku iedzīvotājiem, jo sevišķi – kuri nodarbojas ar govju lopkopību. Laucinieki labi zina terminu “meklējas”. Vienvārdsakot govis, kuras vēlas – izrāda sava veida iniciatīvu. Mazāk ēd zāli, vairāk skatās apkārt, smagi elso, raugās apkārt. Un par visām varēm cenšas uzlekt kādai citai govij mugurā no pēcpuses puses. Ja barā gadās bullis, tad viņš netiek atraidīts. Bullis vienmēr ir “darba kārtībā”, un gudrais bullis zina – pie govs, kas tajā brīdī “nemeklējas”, nav jātuvojas. Jo tad dabūs prettriecienu jeb badīšanos ar ragiem.
Tas ir lopiņu barā – bet kaut kas no Dabas ir arī mūsos. Būsim atklāti, daļa “homo sapiens” brāļi arīdzan nav nekur attīstībā tikuši tālāk… un apmēram viss arī dažu cilvēku aprindu ielokā notiek, kā vienu rindkopu augstāk aprakstīts.
Cilvēki jau tamdēļ ir cilvēki (un “radības kronis”, kā mēs paši mēdzam sevi dēvēt), ka dara visas lietas sarežģitāk. Atkārtojos, lielākoties: “vīrieši piedāvājas, sievietes izvēlas”… pirmā randiņa līmenī. Tālāk viss notiek sarunāšanas līmenī. Kad ABIEM GRIBAS.
Kad tad ir tā reize- kad ABIEM GRINBAS? Pirmajā piegājienā grūti uzminēt, tomēr gudra pāra gudrie cilvēki izdomā kādas “zīmes”. “Zīmes” tiek padotas, kad vēlme sitas ārā no krūtīm.
Jo, vienpersoniski vienam uzbāzties otrajam – tā jau ir mazāka vai lielāka vardarbība. Džentlmenis vienmēr apstāsies pie Sievietes “nē” tajā konkrētajā minūtē. Bet gudra sieviete atcerēsies un domās arī par sava Vīrieša vajadzībām. Un nekavēsies padot “zīmi”. Kas nav obligāti izsacīts vārdā “jā”. Tā var būt arī savādāka vēsts: “pēkšņi” kājās ir uzvilktas spicenes vai melnas zeķes ar zeķturiem. Vai 1000 citu variantu.
Bet Vīrietim vienmēr ir jābūt “darba kārtībā”, t.i. veselīgam, dzīvespriecīgam, prom no visādām atkarībām, un ar pietiekami labu ārējo izskatu.
Visbeidzot- iniciatīvu izrādīt, tas skan labi. Taču ne visai labi tā ir rīkoties. Nopietnā draudzībā pāris sarunā visas lietas- vārdos vai kā savādāk. Jo vienpusīgi rīkoties, tas ir pārdarījums otrajam. Sieviete reizēm jūtas izvarota arī ģimenes lokā (tiesa, ir reti gadījumi- kad “izvarošanas spēle” tiek pieprasīta, taču tā jau ir fantāziju tēma).
