sakrājies gan pozitīvisms, gan negatīvisms
pēc darba nedaudz sabēdājos, jo ir tādas riebīgās darba vietas, kuras neiedod brīvdienas, kad lūdz (ne par mani). būs jāmeklē kāds cits cilvēks, kurš mani izklaidēs.
šovakar nez kāpēc ir labs garastāvoklis. viss liekas uzjautrinoši, nedaudz labo garastāvokli nosit tās pesimistiskā diskusijas (liekas pesimistiskas, jo man pašai ir jautri, tik žēl ka ar kādu šajā pozitīvismā nevaru dalīties). jautrā es ir jāizbauda, jo man pašai (un netikai man) liekas, ka mans pozitīvisms ir supērīgs.
sakrājies tādā ziņā, ka esmu 2 gadus viena un brīva, īsti pat nav draudzenes, ar kurām vakaros iziet. ir, bet ne tajā pilsētā, kurā es. šoreiz šķērslis ir darbs. sēdi savās četrās sienās ar tv un priecājies par dzīvi (to pat nevar nosaukt par dzīvi). bija reiz diskusija, ka drauga dēļ ir pazaudētas draudzenes. arī par mani, bija draudzene, kuras dēļ stāvēju un kritu, bet likās, ka esmu stikusi savu īsto vienīgo un draudzenes atstāju otrajā plānā, tā arī bija man kļūda. toreiz likās, ka man ir draugs uz mūžu. šobrīd liekas, ka ar nākošo tā nebūs-nebūs vairs cilvēks (draugs), kurš aizstās visu manā dzīvē.
varbūt atruna vai kā, bet man patīk būt vienai un brīvai. dari ko un kad gribi. varbūt kādreiz uzradīsies kāds, kurš piekritīs dzīvot ar mani, ja man reizēm gribēsies uzvesties kā brīvai, ne tādā ziņā, ka koķetēt un dabūt gutā citus. ja esot pārī otru krāpj, tad jābūt tā, ka izšķiras vai sliktākajā gadījumā meklē kompromisu.
laikam man ir pārāk augstas prasības pret visiem, tādēļ viena sēžu četrās sienās.