Otrā un trešā diena Maijai pagāja, varētu sacit, pelēkas. Arnis gāja un nāca no darba. Bērni abi rītā ar brēcieniem gāja uz skolu, daļēji apguruši nāca no skolas. Daļēji nogurdināja ikdienas vakara “Ugunsgrēks”, kam sekoja citi pasekli seriāli. Arī Arņa mūžīgā gaušanās par “smagu darbu nākamajā dienā” arīdzan. Tikai vienreiz “pabraukājās ar vilcieniņu”, pēc tam vīrietis ātri aizmiga.
Vienā trešdienā Arnim iegadījās brīdis- pēc darba un pirms ikvakara ņemšanās ar savu autiņu. Sarunājās abi dzīvesbiedri…
– Man te pirms laika atsūtīja vienu dīvainu epastu ar aptauju…
– Un tu piedalījies?
– Jā, a’ kas?
– Kārtējās muļķības, ar ko tas internets pied”sts.
– Bija tādi ziepjaini jautājumi…
– Tur vispār viss ir ziepēs, man jāiet pie autiņa (teiciens katru dienu pēc agrīnām vakariņām).
Ar to pašu saruna arī beidzās. Maija, ieļūcinādama kailās kājas mājas gumijas čībās, smagi nopūtās. Gribējās garāku sarunu.
Maija nopūtās ottreiz- bērni (ierasti) kliedza: “es nesaprotu mājas uzdevumu- kas ir x kvadrātā plus y kvadrātā”? Mammai/Maijai vajadzēja skaidroties – kamdēļ vajadzīgi zināt šādus vienādojumus “tas attīsta logisko domāšanu un vēlāk pašiem dzīvē būs jāsitās”. Atkal gatlaicīgi.
Vēlā vakarā – kad Arnis atkal pirmajā pusmiegā nosēca “man rīt grūta darba diena”- Maija pirms pusnakts piecēlās un pārbaudīja komputeru. Izlasīja e-mailu: “vai variet rīt ap 10:00 atnākt adresē Kr.Barona ielā nr. … , ja nevariet- tad dodiet ziņū par tālr, … ” E-pasts atnācis tikai pirms strundas.
Satraukums neliels ielija vaigos… dzīvoklī visi jau šņāca gultā. Maija mierīgi padomāja: “rīt vīram neko neteikšu, iešu un aiziešu. Kaut kas satraucošs visā tajā ir…”. Un jau pēc brīža ieritinājās gultā blakus dzīvesdraugam.
Sapnītis sekoja… tāda liela vanna ar biezām ziepju putām!
