Izredzētais- tas esmu gan “Es”, gan arī “Tu”. Bet- kā tikt pie šādas izredzētības?
It kā vienkārši. Jāceļās no komfortabli iesēdētā dīvāna un jādara. Kā jādara?
* Jādara kā PIRMAJAM kā jauna un neizmēģināta lieta: bizness, māksla, šovs, ideja…
* Jālauž savs ceļš, kā pirmajam- neizpētītās pasaules daļas džungļos.
* Praktiski 100% jārīkojas pēc “kļūdu un izmēģinājuma” metodes.
* Jārēķinās, ka īpaši palīdzēt “Tev” neviens nespēs, jo darāmais ietilpst nezināmības teritorijā.
* Lielāka “jautrība” darīšanas procesā, jo darot vienalga ko- arī pretdarbība no pasaules “neliks ilgi gaidīt”. Ja darīsi ko nezināmu, tad arī – pretdarbība sagaidāma neprognozējama.
* Daudzreiz tā- ir “lēkšana nezināmā tumsā”.
* Procesā “Tev” būs vairāk – punu uz pieres.
* Jūtami lielāka būs apkārtējās sabiedrības negatīvā reakcija. Saprotams, cilvēkus nezināmais baida. Vien kādu 1/10 no mums mums tāda darbošanās pievelk un uzbudina.
Toties balvā ir….
* Apziņa- “Tu” esi pirmais cilvēces vēsturē, kas TO IR IZDARĪJIS.
* Biznesā bieži PIRMAIS “nosmeļ krējumu”, otrajam un tālākajiem tiek tikai “sūkalas”.
* Apziņa- ka esi LĪDERIS jaunajā veikumā.
* Gala variantā “Tu” tiksi novērtēts arī finansiāli.
Un- vai tas ir maz? Tā vienkārši runājot…
Visbeidzot- “Tevi” varēsim pieskaitīt pie izredzētājiem. Pie tiem, kas virza un veido mūsu apkārtējo sabiedrību. Arī tas ir zināms: visu sākumā izgudro t.s. trakie, kurus darbu arī tikai pēc (reizēm ilga) laika novērtē. Bet t.s. normālie agrāk par trakiem uzskatītos izgudrojumus jau pieņem kā ikdienu. Tāda mums tā dzīve ir?
