Kādā kantorī darbu uzsāk divas sievietes. Apmēram vienādā raksturā, un ar vienādām darba spējām.
Tad nu abām ierādītas darbavietas vienā istabā. Abām ir pienākumos sekot šī loģistikas uzņēmuma atskaitēm un kravu pārvadājuma dokumentiem. Abas strādā galvas nepacēlušas.
Tomēr Dāmu starpā ir atšķirības- vizuāli. Pirmā ierodas vienmēr piegulošā džīnsu kostīmā. Jaciņā, biksēs, Kas pa reizei daždien tiek variēts ar vienkārša auduma taisna silueta biksēm. Kājās ērti apavi- balerīnas, laiviņas. Otrā – ir teju izaicinošais tips. Melnā kostīmā, tostarp svārku ar apakšējo līniju drusku virs ceļiem. Kājās gan lakādas spicenes uz 7-10cm papēžiem, krāsa no diendienas tiek variētas.
Pirmā katru dienu atnāk tā “klusā”. Nemanāmi nedzirdama. Rātni pasaka “labrīt”, izņemt no kaudzes papīrus un sāk strādāt. Otrā vienmēr drusku (iesākumā 5min, tad 10-15min) kavējas, toties papēdīši klaudz vēl uz ielas, pirms pati ienāk pa ofisa durvīm. Kad spiceņu īpašniece turpina soļot pa gaiteni, no kurpīšu “šāvienu” skaņām satrūkstās visos kabinetos. Un priekšnieks savā gala istabā neviļus tai brīdī paskatās pulkstenī. Bet spic-papēžu kundze mierīgi nosēžas pie galda… un sāk nodarboties ar ātro “meikapu”, t.i. atkal uzprisina seju. Pārsviežot laicīgi arī kājiņas vienu pāri otrai.
JO- katru darbadienas rītu notiek apmēram viens un tas pats. Ap 9:30 darbinieču telpā ienāk lielais boss. Formāli, lai runātos par darbalietām. Pie durvīm pasaka “labrīt, Dāmas”. Un ar seju pavēršas pret iznesīgo, runājās “kā iet? kā jūtieties? kā vecāki? un tikai pēc tam paskatās kādu atskaiti pie spiceņu rotātā galda. Pēc pagriežas pret “kluso” un paprasa “viss kārtībā”? Un iziet…Arī pusdienas pārtraukumā – viss mierīgi. Abas sievietes no darbistabas iet uz pirmo stāvu ieēst. Kaut kā gan sagadās, pie spiceņu pārvaldnieces galda aizvien cenšas vēl kāds (virietis) piesēsties, bet “klusā” pusdieno pārsvarā viena. Un pēcpusdienas cēlienā- iznesīgā (pa iekšējo līniju) saņemt divreiz vairāk zvanus no vadības. Arī “darba pārrunās” priekšniega gala istabā divreiz biežāk pagadās spiceņu nēsātāja…
———-
Bet pēc kāda laika – tiek ievērots…* “Spicainai” – par to pašu algu jāveic par 1/3 mazāk darba.* Toties “spicainā” tiek vairāk izsaukta pie priekšnieka, arī priekšnieka vietnieks nesmādē “darba sarunas”.* “Klusajai” tiek “palūgti vairāki sabiedriskā kārtā veikt papildus darbiņus. Reizi dienā apliet puķes ne tikai kabinetā, bet arī koridorā. Palīdzēt iestādīt puķītes ārpusē pie kantora durvīm. Utt.* “Spicā” saņem – vairāk apmaksājamus papildu darbus.* “Spicā” mazajās pauzēs sapīpē kopā ar priekšniecību, par ko “klusā” var tikai sapņot.* “Spicaino” dažreiz gada laikā uzaicina uz priekšniecibas “slēgtajām” sanāksmēm, par ko “klusajai” atkal jāsapņo. * Pavasarī un rudenī notiek firmas korporatīvais balles pasākums, un “spicā” tur grozās netālu no priekšniekiem, kamēr “klusā” tusējas gandrīz viena pati pie tālākās sienas.
————
Pēc divām ziemā- pavasarī …* “Spicā” no referentes kļuvusi par mārketinga daļas priekšnieka vietnieku. Ierādīta atsevišķa darba istaba priekšnieka gaiteņa galā. Saņem trīs reizes lielāku algu, salīdzinot ar to septembri kad darbu uzsāka.* “Klusā” no referentes kļuvusi par vecāko referenti, kāds desmitnieciņš pie algas arī klāt. Aizvien sēž tajā pašā kabinetā ofisa tālākā stūrī. Kur agrāk sēdēja “spicā”, tur tagad nemierīgi grozās jauniņā darbiniece. Kurai acis ir platas, iejūtoties nepierastajos darba pienākumos.
Drusku krāsas, kā saka sabiezināju,BET- vai šāda situācija ir pazīstama arī jums?
—————————————–
