Pieglaud mani cieši pie sirds
Tā, lai mana tavējo dzird.
Valdīs klusums, bezgalīgs un maigs
Pār mums vairs nevaldīs laiks.
Atstāsim to visu vēsai ziemai,
Vai kādai skumjākai dienai.
Šobrīd glabāsim šo mirkli sev.
Lūdzu, nebēdz un vienkārši tver …
Tas atkal pieder vien mums.
Ellišķīgi sāpīgs pārpratums …
Jā, es nesapratu un padevos.
Tu – aizgāji savos neceļos …
Pazuda viena un neradās cita,
Atmiņas cēlās, tad atkal krita,
Bet ceļi pazuda miglainās ēnās
Tikai sirds tevi meklēja bēdās…
Lūdzu, tikai nebaidies šī miera!
Es zinu, tava sirds ir bijusi viena.
Tai salts, bet es esmu šeit …
Rimsties, vairs nav kur steigt …
Pieglaužos, lai sildītu tevi klusu,
Lai nekad, nekad vairs nepazustu …
/VF/ 08.04.2016