(Fikcija)
Pēc tādas ne visai laipnas, bet pamācošas sarunas ar tukumniekiem – Maira visu šo dienu domāja par stratēģiju, kā tālāk izvest dzīvē “Lietus sandaļu” konkursu.
Lūk, pa teļļuku rādīja “Dejo ar zvaigzni” konkursu. Pazīstami cilvēki dejoja ar danču profesionāļiem. Kā lai ko sadara?
Šovi šajos laikos – visi iet uz urā! Daži no tiek ir jocīgi, dīvaini un reizēm pavisam muļķīgi.Jaunajām tehnoloģijām attīstoties uz priekšu – aizvien jauni un jauni šovi nonāk apritē. Reizēm liekas, viens taisa kumēdiņus, otrs tos apraksta, trešie par to jūsmo. Pats galvenais- neviens no šiem šoviem nav Latvijā izgudrots – visi ievazāti no ASV, Vecās Eiropas? Tie jau sen gatavi un izmēģināti “uz publiku” t.s. lielajās valstīs. Un visbeidzot nokļūst arī Latvijā, kas pasaulē skaitās kā Eiropas Savienības nomales teritorijas. Kaut kādā provincē esam? Sēž visi te uz dīvāniem un patērē, ko tie “amīši” sagudrojuši.
Tas ir daudz vienkāršāk, nekā pašiem piecelt no dīvāna p*kaļu un iet kaut ko darīt. Kuri ceļ to p*kaļu, tie ari paliek pie sasistas siles. Jā, šodien sile ir sasista. Taču tomēr, kas kaut ko dara- tas jau ir vismaz par milimetru tālāk salīdzinot ar tiem – kas turpina gulēt uz dīvāna.
Varbūt jārod kādi domubiedri? Anita no Skotijas kaut ko rakstīja par “pasisto” Ziediņu fotogrāfu, kas arī savulaik kaut ko par tēmu fotografēja… Pat epasta adresi pavēstīja, lai uzrakstot. Pirms dienām Maira jau otrreiz uzrakstīja tam Ziediņam, atbildes vēl šodien nekādas nebija. Būs noplaucis tas Ziediņš…?
Tomēr bija jādomā citā virzienā. Un tad pie apvāršņa parādījās Viņa Augstība NAUDA. Jā, tā ir pasaules lielākā atkarība- atkarība no naudas. Bez naudas un elektrības vispār pie mums nekas nzīmīgs nenotiek. Nekas nenotiek.
“Domāsim par NAUDU”, Mairas pēdējā doma pirms aizmigšnas bija…
