Nākamo sarunas kārta veikta ar Mairu Wilkiraini – pasaulē organizēto “Lietus sandaļu” šova patronesi. Kā reiz par šoviem šodien ir jāparunā…
/Rakstīts īpaši cosmo.lv dienasgrāmatu sadaļai/
– Šovi un šovi, visur medijos tie ir izplatīti – ja tā drīkst izteikties!?
Maira: Nu jā, cilvēkiem vairs nepietiek ar pelēku ikdienu. Kad ir – modinātajs agrā rīta stundā nozvanās, pie sevis domās lamādamies pieceļos. Tad eju uz nemīlētu darbu, strādāju (reizēm zobus sakodusi), bieži un paslepus skatos pulkstenī – lai pietuvinātu kārtējās maiņas beigas. Tad ar atvieglotu nopūtu dodos mājās, lai dažas stundas pavadītu atpūšoties. Pēc tam laicīgi atkal jāiet pie miera, lai nenogulētu nākamo rītu. Un TV šovs, ko vakarā var paskatīties – tas gaišais brīdis, lai kaut uz brīdi aizmirstu ikdienas problēmas.
– Skatīties – nav tas pats, kas taisīt savējo?
Maira: Taisīt pašai savu lietu, tostarp arī šovu, tas ir “abpusēji griezīgs zobens”. No vienas puses – darot (un nevis no malas vērojot) darbu, “tu” vari sajusties kā priekšniece, kā līdere. Neviens no malas nekomandēs – kas un kā ir jādara. No otras puses: smagi sviedri ir jānolej, lai padarītu šovu par pasākumu, kas patik daudziem. Ja šovs ir kardināli jauns pasākums, tad mūsu publikā, kas jau tā ir pārbarota ar visāda veida informācijām, jaunu pasākumu “aizlaist apritē”… tas prasa smagu piepūli.
– Jo iesākumā visi riņķī ir jāpārliecina…
Maira: Tieši tā. Varam jau aizmirst tos laikus – kad cilvēkiem bija pozitīva interese attiecībā uz tiem, kas kaut ko dara. Šodien viscaur ir milzīgs piedāvājums. Un šodien attieksme ir savādāka, tā ir “nu kādi kumēdiņi tagad ir gaidāmi?”. Tā ir vesela MĀKSLA, lai ieinteresētu publiku skatīties “tavā” virzienā. Viss, protams, ir iespējams. Taču ne īsā laika sprīdī. Pie tā paša ir jāpasaka – viss patiesais nāk caur piepūli. Protams, ir arī izņēmumi, medijos ir ziņas par dažādiem veiksmes stāstiem. Taču nekur netiek stāstīts par tiem tumšajiem gadiem, caur kuriem konkrētie veicēji ir nonākuši līdz atzinībai.
– Vispār ir tāda ilūzija, ka pie mums šovi notiek…
Maira: Notiek, un tie ir pat visai daudzi. Tomēr, ja ievērojam un drusku uzmanīgāk ieskatāmies “aizmugurē”, tad tie visi (medijos, TV) ir t.s. adaptētie jeb idejas patapinātas galvenokārt no ASV vai Rietumeiropas līdzīgiem pasākumiem. Vienkāršākā valodā runājot: formāts ir nopirkts no aizjūras veicējiem, pie mums ieviests un atrādīts.
– Laikam ārzemju šovus pielāgot ir vieglāk nekā pašiem ko izgudrot (un savukārt aizlaist parādīt ārzemniekiem)!?
Maira: Atkal ir viens stereotips… ja kaut kas ārzemēs ir izveidots un izmēģināts, tad tas jau gandrīz automātiski skaitās “labs” arī pie mums. Tad nu vēlreiz mēs esam patērētāji. “Pa lielam” runājot, mēs ārzemniekiem esam interesanti vien tamdēļ, ka patērējam to, ko viņi tur ir saražojuši vai noorganizējuši.
– Un Latvijā, ja kāds kaut ko dara…?
Maira: Iespējas kaut ko darīt ir katram. Vēl jo vairāk – daudzus papildus “bonusus” dod iespēja ņemties pasaules tīmeklī un soc-tīklos. Kas šodien jau uzskatāmi kā nozīmīgi konkurenti tradicionākajiem medijiem. Vajadzīga tikai vēlēšanās un griba darboties. Atkārtojos, bet saku – visam nepieciešama piepūle. Piepūle domāšanā, darīšanā un naudas tēriņā. Bez finansu ieguldījumiem šodien nu nekā.
– Investīcijas?
Maira: Tas ir tas, par ko visi sapņo. Atnāks vecis ar biezu maku un iedos naudu. Realitātē nauda pieder tiem, kuriem ir sava veida domāšana. Precīzāk: viņi ir naudas sargi. Ja arī dalās, tad par varēm gribas – lai tā pie viņiem ar uzviju atnāktu atpakaļ. Izņēmumi ir: ja ir cieša radu būšana. Bet pamatā arī šo cilvēku vidū ir vēlme naudu ar procentiem dabūt bez piepūles. Līdz ar to jaunas lietas, tostarp kādi jauni šovi, iesākumā nāk grūti. Investori grib ielikt naudu tur, kur gaidāma garantēta peļņa. Protams, ja veicējs ir kārtīgi strādājis, tad agri vai vēlu šī peļņa atnāk.
– Par investoru būšanu ir vērts parunāties atsevišķā reizē, bet … vai viss ir jādara naudas pēc?
Maira: Nē, vislabākā kombinācija ir tad, ja darīšanas prieks sasaucas ar ienākumiem. Kā rezultātā ir iespējas ar sirds darbu nodarboties profesionāli 🙂
– Ko arī novēlu, bet šodien – pateicos par sarunu!
Uzjautāja šova producents Komandors
