Aizvien risinās sarunas ar Mairu, starptautisko “Lietus sandaļu” saieta – ģenerālsekretāri. Šoreiz atbildes uz dažiem ienākušajiem jautājumiem un vēlmēm. Lai ir!
/Rakstīts īpaši cosmo.lv lasītāju dienasgrāmatai/
– Kamdēļ runājiet tikai par vienu tēmu – “lietus sandales”? Arī bez šīs aktivitātes ir cita dzīve un citas darīšanas, citas intereses…
Maira: Labadiena. Jāsaka – protams, līdzās “lietus sadalēm” ir arī pārejā dzīves daļa. Tomēr tā ir pakārtota šai aktivitātei, kuru cenšos bīdīt uz priekšu, uz attīstību. Parējā dzīves daļa ir privāta. Un man privātā dzīve ir patiesi privāta.
– Cik ilgi ņemsies ar “Lietus sandaļu” projektu? Vai neapnīk…
Maira: Neapnīk. Taisni otrādi – tas viss ir interesanti. Un ir jau daži nelieli pirmie panākumi. Vismaz pasaule palēnam iekustas. Sāk sūtīt bildes mums (ar producentu) par tēmu.
– Tādas aizdomas, ka daļu iesūtījuši “sievietes”, t.i. vīrieši – kuri uztaisās par dāmām?
Maira: Man arī tādas aizdomas. Taču es nevērtēju – strikti- piederību pie dzimuma. Ja kas, tad tieši “sievietes” iesūta vislabākos bilžus.
– Drusku perversi tas neliekas?
Maira: Ja domājam vecajās shēmās, tad varbūt. Taču pasaule ir interesanta, tajā parādās aizvien jauni izaucinājumi. Un arī šodiena vairs nav tāda pati kā vakardiena… Varam plaši diskutēt – kamdēļ vīriešiem jānēsā tikai bikses, bet sievietēm svārki. Tas viss ir relatīvi un pašu cilvēku sadomāts. Pat par augspapēžu kurpēm runājot – vispirms tā bija vīriešu mode, tikai Francijā 17. gadsimtā sievietes apķērās, ka papēdīši “pieder” viņām.
– Tagad no citas “operas” jautājums – kā nonāci līdz “lietus sandalēm”?
Maira: Tas garš stāsts, laikam izvērstā veidā būs jāraksta blogā (http://newmaira.blogspot.com/). Īsumā man jāsaka – tā vēlme atnāca nez no kurienes. Vienreiz nonācu lielā lietusgāzē, kad kājās man bija sarkanas sandales uz 6cm papedīša. Tās izmirka, bet pašai par brīnumu sajūtas bija ļoti patīkamas. Kādas sešas reizes esmu redzējusi, ka dažai sievietei arī patīk darīt ko līdzīgu. Un pēc tam dažas reizes pamēģināju jau tīšām ūdenī pastaigāt uz papēdīšiem. Vēl vēlāk producents ieteica – šo darīt kā šovu, kas arī šodien notiek.
– Vai ceri caur “Lietus sandalēm” apgāzt, kā saka, pasauli?
Maira: Citādi nav vērts dzīvot. Kopīgi sakot – jāatstāj arī kaut kas aiz sevis.
– Bet šodien, maigi runājot, Tevi neuztver kā gribētos?
Maira: BET- tas ir normāli. Zinu, tas -kas nāk grūti un ar aizķeršanos, tas nāk patiesi. Un uz palikšanu. Ne visai sen izlasīju teicienu “visi 40 gadus grib iet algotā darba, bet 5 gados nav ar mieru uzcelt biznesu”. Baidās no grūtībām, kas ir katras jaunas lietas iesākumā. Es nebaidos. Un un – jāpriecājas par katru mazo un pat sīko panākumu.
– Priecāsimies, un paldies par šodienas sarunu 🙂
Uzjautāja šova producents Komandors
