Mūsu ikdiena ir ļoti steidzīga, tāpēc savu enerģiju galvenokārt tērējam, lai risinātu neatliekamus jautājumus, kas saistīti ar darbu vai mācībām, rēķinu apmaksu, ģimenes lietām. Savukārt tēmas, kas saistītas ar iespējamajiem riskiem, neparedzētiem pavērsieniem vai teorētiskiem scenārijiem, bieži atliekam uz vēlāku laiku. Ne tāpēc, ka tie nebūtu svarīgi, bet gan tāpēc, ka tie šķiet neērti, nepatīkami vai pārāk abstrakti, t.sk. kas attiecas uz mūsu veselību un dzīvību.
“Ir vienkāršāk paļauties, ka ar mums “nekas tāds nenotiks”, tomēr dzīves pieredze un pēdējo gadu notikumi arvien biežāk atgādina – ne visu ir iespējams paredzēt, taču daudz kam var sagatavoties. Atliktie lēmumi nereti kļūst par dārgākajiem, īpaši tad, ja tie skar ne tikai mūs pašus, bet arī cilvēkus, par kuriem esam atbildīgi. Domāt par rītdienu nenozīmē dzīvot bailēs. Tas nozīmē pieņemt apzinātus lēmumus šodien, lai sarežģītos brīžos būtu vairāk izvēles iespēju,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Uzņēmuma “Norstat” iedzīvotāju aptauja liecina, ka teju 60 % nav dzīvības apdrošināšanas un katrs piektais no respondentiem uzskata, ka tāda šobrīd nav nepieciešama.1 Apdrošināšanas sabiedrības savā ikdienā regulāri saskaras ar dažādiem mītiem par dzīvības apdrošināšanu, kas traucē iedzīvotājiem nodrošināties pret neparedzētiem notikumiem un pasargāt savus tuviniekus.
1. mīts: dzīvības apdrošināšana – tikai vecākiem cilvēkiem
Viens no izplatītākajiem maldiem ir uzskats, ka par dzīvības apdrošināšanu jāsāk domāt tikai mūža otrajā pusē. Patiesībā tieši jaunākiem un veselākiem cilvēkiem apdrošināšana parasti ir lētāka un elastīgāka. Turklāt tieši šajā dzīves posmā bieži tiek uzņemtas būtiskas finanšu saistības – studiju kredīti, mājokļa iegāde u.c. Dzīvības apdrošināšana šādās situācijās kalpo kā drošības spilvens neparedzētiem pavērsieniem, jo tajā kā papildu segumus var iekļaut arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kritisko slimību apdrošināšanu u.c. riskus.
Diemžēl Centrālās statistika pārvaldes dati2 apliecina mirstību arī salīdzinoši jaunu cilvēku vidū. 2025. gadā vecuma grupā no 20 līdz 44 gadiem bija 844 mirušo, savukārt no 45 līdz 64 gadiem – 4275 mirušo. Pērn 5231 cilvēks nesasniedza pensijas vecumu – cilvēki, kuriem palika ģimenes, tuvinieki, nenokārtotas parādsaistības un nepiepildīti sapņi. Ir vērts apsvērt arī papildu seguma nelaimes gadījumiem iegādi, jo traumas var gadīties ikvienam.
2. mīts: jūtos vesels, man apdrošināšana nav vajadzīga
Laba veselība, kas ikdienā nesagādā raizes, bieži rada sajūtu, ka tā tas būs vienmēr un papildu aizsardzība nav nepieciešama. Tomēr dzīvības apdrošināšana nav paredzēta ikdienai — tā darbojas situācijās, kuras nav iespējams paredzēt. Turklāt tieši veselam cilvēkam apdrošināšanas nosacījumi parasti ir labvēlīgāki. Apdrošināšana ir preventīvs lēmums, nevis reakcija uz jau notikušu negadījumu.
3. mīts: dzīvības apdrošināšana ir pārāk dārga
Sabiedrībā joprojām pastāv priekšstats, ka dzīvības apdrošināšana ir finansiāli nepieejama. Praksē apdrošināšanas risinājumi ir ļoti dažādi – tos iespējams pielāgot gan konkrētām vajadzībām, gan finansiālajām iespējām. Nereti polises ikmēneša maksa ir salīdzināma ar nelieliem ikdienas tēriņiem, taču sniedz būtisku finansiālu drošību ja ģimene zaudē apgādnieku.
4. mīts: pietiek ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu
Nelaimes gadījumu apdrošināšana sedz tikai noteiktus, ārēju apstākļu izraisītus notikumus. Savukārt dzīvības apdrošināšana aptver arī slimības, kas praksē ir biežākais darba spēju zaudēšanas vai nāves iemesls. Šīs divas apdrošināšanas formas nav savstarpēji aizvietojamas – tās drīzāk papildina viena otru.
5. mīts: ja nav apgādājamo, dzīvības apdrošināšana nav vajadzīga
Bieži vien cilvēki bez bērniem vai citiem apgādājamajiem uzskata, ka dzīvības apdrošināšana viņiem nav aktuāla. Tomēr arī šādos gadījumos pastāv virkne praktisku iemeslu, kāpēc apdrošināšana var būt nozīmīga. Dzīvības apdrošināšana var palīdzēt segt bēru izdevumus, kredītsaistības, studiju kredītu, auto līzingu vai citas finansiālās saistības, kas pretējā gadījumā varētu kļūt par negaidītu slogu tuviniekiem. Pat ja nav tiešu apgādājamo, aiz cilvēka vienmēr paliek ģimene vai tuvi cilvēki, kuri bieži vien uzņemas gan organizatorisko, gan finansiālo atbildību sarežģītā brīdī.
6. mīts: apdrošinātāji vienmēr atradīs iemeslu nemaksāt
Neuzticēšanās apdrošinātājiem bieži balstās atsevišķos skaļos gadījumos vai nepilnīgā izpratnē par līguma nosacījumiem. Nozares praksē, ja klienta sniegtā informācija ir patiesa un nosacījumi tiek ievēroti, atlīdzības tiek izmaksātas. Pēdējo piecu gadu laikā par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma atlīdzībās klientiem izmaksāti vidēji 1,45 miljoni eiro gadā, visvairāk 2024. gadā – 2,4 miljoni eiro. Būtiska loma ir arī konsultācijai — izprotot atšķirības starp dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, iespējams izvairīties no vilšanās un pārpratumiem.
“Daudzi joprojām izvairās no šīm nepatīkamajām tēmām, baidoties “piesaukt nelaimi”. Taču dzīvības apdrošināšana nav nelaimes piesaukšana, bet gan atbildīga rīcība par savu un tuvinieku finansiālo drošību. Dzīvē ne visu var kontrolēt, taču iespējams laikus parūpēties par sirdsmieru brīžos, kad tas ir visvairāk nepieciešams,” saka J. Abāšins.
Pērn LAA kopā ar sadarbības partneriem izstrādāja dzīvības apdrošināšanas bez uzkrājuma veidošanas ceļa karti. Tajā vienkāršā valodā skaidrota šī apdrošināšanas veida darbība, izmantojot ceļa kartes principu.
