Ņemot vērā vecāku aizņemtību ikdienā, var būt pavisam grūti izveidot īstu saikni ar bērniem. Tomēr eksperti apgalvo, ka atbilde ir pārsteidzoši vienkārša: rotaļas. Rotaļāšanās rada ne tikai jautrību, bet arī veicina bērnu attīstību, stiprinot attiecības, palīdzot sagatavoties skolai, uzlabojot pašsajūtu un attīstot sociālās un kognitīvās prasmes. Lai palīdzētu ģimenēm savā ikdienas dzīvē atjaunot rotaļu sniegto prieku, IKEA ir laidis klajā jaunu kolekciju, lai iedvesmotu ģimenes rotaļām, kas piemērotas visiem vecumiem.
Lai gan vecāki zina, ka rotaļas ir ļoti svarīgas bērna attīstībai, tās var radīt izaicinājumus. Rotaļām var traucēt laika trūkums, stress vai pat bērna temperaments. Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga mierina, ka ikviens vecāks var iemācīties gūt prieku no rotaļām – un tas ir normāli, ja ne visas rotaļas mums patīk. Rotaļāšanos nav jāuzspiež, jo bērni ātri sajūt neverbālos signālus. Šie signāli var radīt nepatiku un strīdus par pašu rotaļu.
Pat 15-20 minūtes var būt nozīmīgas
Īsi, pavisam vienkārši rotaļu brīži palīdz bērniem justies mīlētiem un drošiem. Maziem bērniem rotaļas ir dabiska dienas daļa, bet pirmsskolas vecuma bērniem var pietikt pat ar 15-20 minūtēm kvalitatīvi pavadīta laika, jo īpaši tad, ja bērns šajā laikā uzņemas vadību. Svarīgākais ir tas, lai katrs bērns pavadītu laiku kopā ar vecākiem, kuri ir klātesoši un iesaistīti. Reizēm pat priecīgs brīdis uz 10 minūtēm ir vērtīgāks par 30 minūtēm, kas pavadītas piespiedu rotaļās.
Vecāki, neaizmirstiet rotaļu laikā vērot bērna seju – saikne sākas ar acu kontaktu, norāda Kleinberga. “Kad bērns redz vecāka sirsnīgo, dzīvo sejas izteiksmi, viņš jūtas svarīgs, drošībā un novērtēts. Galu galā attīstību veicina attiecības – jo īpaši pozitīvas attiecības.”
Viņa uzsver, ka jēgpilna rotaļāšanās notiek tad, kad vadību uzņemas bērni – šīm rotaļām jābūt brīvprātīgām, spontānām un patīkamām. Rotaļas nekad nedrīkst uzspiest, bet tās jāpārtrauc dabiski, kad bērnam pazūd interese. Lai mēs būtu rotaļīgi, mums nav jābūt “jautrajiem vecākiem”, mums tikai jābūt būt klātesošiem. Eksperti atgādina pieaugušajiem sekot bērna iniciatīvai, balstīties uz viņa paša interesēm – mūziku, dabu vai sportu – un veidot saikni caur zinātkāri un kopīgu prieku.
“Daba un izpēte ir universālas tēmas, kas saista mūs visus. Ar šo jauno kolekciju ģimenēm mēs vēlējāmies izmantot šo kopīgo brīnuma sajūtu un tās iedvesmot izpētīt savannu turpat mājās. Sniedzot saistošus faktus par dzīvniekiem, mēs ceram rosināt jaunas idejas un pārvērst katru mācību brīdi par sākumpunktu jaunai rotaļai vai atklājumam,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.
Psiholoģe Kleinberga uzsver, ka bērni atplaukst, kad viņi iesaistās dažādās rotaļās. Izpētes rotaļas, kuru laikā bērni eksperimentē un gūst atklājumus, rosina zinātkāri un iztēli. Rotaļāšanās ar priekšmetiem vai radīšana, kaut ko būvējot un krāsojot, attīsta smalkās motorikas un problēmu risināšanas prasmes. Fiziskās rotaļas ar lielām mīkstām rotaļlietām attīsta koordināciju un spēku, savukārt sadzīves rotaļāšanās un ikdienas attēlošana spēlēs veicina dažādu lomu iepazīšanu. Bērniem pieaugot, tādas uz noteikumiem balstītas spēles kā galda spēles un sports māca struktūru un sadarbību, bet sociālās rotaļas veicina komunikāciju un emocionālo izaugsmi.
Telpas sagatavošana rotaļām
IKEA interjera dizainers norāda, ka nelielas izmaiņas telpu iekārtojumā var radīt būtiskas pārmaiņas. “Nav vajadzīga liela telpa vai dārgas rotaļlietas, lai rosinātu bērnos vēlmi rotaļāties. Dzīvojamās istabas stūrī izvieto mīkstus paklājus, dažus grozus ar rotaļlietām, grāmatām un tādiem iztēli raisošiem materiāliem kā klucīši vai leļļu apģērbi. Uzturi šo vietu mājīgu, nepārblīvētu un pielāgojamu. Rotaļām draudzīgam mājoklim nav jābūt perfektam, tam ir jāsniedz bērniem atļauju iztēloties, radīt nelielu nekārtību un ļaut justies piederīgiem ikvienā telpā.” Atcerieties, ka ikviens bērns līdz pat 10 gadiem un vairāk vēlas spēlēties tur, kur atrodas vecāki.
Kleinberga uzsver, ka jēgpilnas rotaļas sākas ar klātesamību, noliekot malā tādus traucēkļus kā telefons vai televizors un veltot visu uzmanību bērnam. Pat tad, kad vecāki ir noguruši, vienkārša tuvības izpausme, piemēram, apskāviens, var radīt spēcīgāku saikni nekā rotaļu brīdis, kurā vecāki īsti nav klātesoši.
