Cik bieži 20 gadu vecumā sieviete iedomājas par grūtniecību? Droši vien ne tik bieži kā trīsdesmit gados. Kaut arī dzīvesveids, sieviešu loma, intereses un visas pasaules sniegtās iespējas mūsdienās rada situāciju, kad jaunajām mammām ir 30 vai pat 40 gadi, olšūnas domā citādāk. Protams, pie bērniņa var tikt arī šajā vecumā – uz vietas nestāv arī medicīna, bet sievietes auglības funkcija ar katru gadu tomēr samazinās.
Tas gan nenozīmē, ka jādomā par bērniem pirms sieviete tiem ir gatava, jāatsakās no izglītības vai jāķer ciet pirmais kandidāts uz bērna tēva posteni. Tomēr dažas lietas varam darīt, lai vismaz kaut nedaudz pozitīvi ietekmētu reproduktīvo funkciju.
Riski – operācijas, aborti, STS
Viens no neauglības riska faktoriem ir ķirurģiskas operācijas reproduktīvajā sistēmā. Reizēm ietekmi atstāj arī operācijas, kas veiktas mazajā iegurnī, vēderā. Piemēram, kādai pacientei neauglības cēlonis bija iepriekš veikta aklās zarnas operācija. Pēc tās mazajā iegurnī bija veidojušies saaugumi, kas nosprostoja olvadus. Krievu ruleti auglības ziņā spēlē arī sievietes, kas veikušas abortu. Pats par sevi aborts neauglību neizraisa – ir redzētas sievietes, kas pat pēc vairākiem abortiem atkal kļūst grūtas, un viņām aborts diemžēl ir kļuvis par kontracepcijas līdzekli. Bet ir arī situācijas, kad viens un turklāt kvalitatīvi veikts aborts var atņemt iespēju jebkad kļūt par māti. Iepriekš paredzēt tā ietekmi uz sievietes organismu nevar.
Reproduktīvo veselību krietni bojā arī seksuāli transmisīvas slimības. Piemēram, hlamīdijas un gonoreja akūtā stadijā sievietēm nerada nekādas sūdzības, tāpēc bieži tiek atklātas jau vēlākā laika posmā. Šo slimību mikroorganismiem “patīk dzīvot” olvados, kā rezultātā rodas to aizsprostojumi. Šajā ziņā vislabākais sargs vēl joprojām ir prezervatīvs.
Kontracepcija auglību ilgtermiņā neietekmē
Reizēm pacientes jautā, kā auglību ietekmē hormonālās kontracepcijas lietošana. Šeit gan var teikt, ka neesmu saskāries ar situāciju, kad kontracepcijas lietošana būtu mazinājusi auglību. Ja sieviete seko ginekologa norādījumiem par lietošanu, visam vajadzētu būt kārtībā. Turklāt ari šajā ziņā zinātne attīstās – piemēram, Amerikā šogad ļoti populāra kļuvusi jauna minispirāle, ko var lietot arī nedzemdējušas sievietes. Tā izdala vēl mazāku hormonu devu kā tās priekšgājējas.
Dzīvesveids?
Tam, protams, ir nozīme. Alkohols un cigaretes lielās devās, un īpaši narkotikas – šie kaitīgie ieradumi var krietni pabojāt plānus par bērniem. Arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni, ja pārpildīti ar konservantiem vai ķīmiskām vielām, var ietekmēt mūsu reproduktīvo funkciju. Dažādos pētījumos zinātnieki secinājuši, ka vīriešiem kaitē arī mobilā telefona nēsāšana bikšu kabatā un mazo, trīsstūra formas apakšbikšu valkāšana, kas nosprosto asinsvadus. Tāpēc labāk uzdāvini savam vīrietim bokseršortus! Sieviešu auglībā liela nozīme ir arī ģenētikai – pārmantotas kaites vai pēkšņas gēnu mutācijas var padarīt citādi pilnībā veselu sievieti neauglīgu. Dzīvesveida ietekme ir ļoti individuāla – kas vienai kā pīlei ūdens, citai var būt kā punkts uz “i” dažādu mazu iemeslu buķetē un radīt problēmas.
Zinātniskā fantastika?
Pirms gadiem desmit par dažādu orgānu iesaldēšanu skatījāmies kino, tagad to dara arī Latvijā. Sieviete 20 gadu vecumā var iesaldēt savas jaunās, veselīgās un auglīgās olšūnas, pievērsties karjerai un sapņu prinča meklējumiem, bet par grūtniecību domāt pēc 30. Tāpat kā mainās citas lietas mūsu dzīvē un veselībā, arī olšūnu un spermas kvalitāte nestāv uz vietas. Tāpat kā noveco mūsu deguni un citas ķermeņa daļas, lēnāki un mazāk paliek arī jaunas dzīvības radīšanai vajadzīgie elementi.
Teksts: Dr. Māris Arājs.
