Pat pēc pusdienām tev tā vien gribas apēst kādu našķi vai sviestmaizi… Pastāvīgam izsalkumam ir dažādi izskaidrojumi.
Stress. Visā ir vainojami hormoni. Adrenalīns, kurš stresa brīžos asinīs pastiprinās, veicina izsalkumu. Kortizols, kurš arī ir labs stresa „pavadonis”, bloķē sajūtu, ka esi paēdusi, tāpēc arī esi gatava ēst visu, kas patrāpās tavā ceļā. Kad kortizola līmenis krītās, ēst tik daudz negribas.
Slāpes. Mēs slikti spējam atšķirt, ko tieši vēlamies: ēst vai dzert. Pamēģini vispirms iedzert ūdeni, un ēst pēc pāris minūtēm. Varbūt, ka negribēsies. Bet, ja gribēsies, tad ne tik daudz, kā pirms ūdens dzeršanas.
Cukura „karuselis” asinīs. Ja tu uzkod ar konfektēm vai bulciņām, tad glikozes pārstrādāšanas procesā asinīs nonāk insulīns. Tas šķeļ ogļhidrātus, lai no tiem gūtu enerģiju. Ja tu ēd ar ogļhidrātiem bagātu ēdienu, tad insulīna „saražojas” par daudz. Tik daudz, ka cukura līmenis asinīs strauji pazemināsies, un tev atkal gribēsies ēst.
Diabēts. Tā ir slimība, kas ir tieši saistīta ar insulīnu. Varbūt tu ēd pietiekami daudz, bet organisms nepārstrādā ēdienu enerģijā, jo diabēta slimniekiem insulīna organismā ir par maz vai arī tas netiek galā ar savu uzdevumu. Citi simptomi: slāpes, vājums, vēlme bieži apmeklēt labierīcības.
Grūtniecība. Dažreiz vienkārši notiek tā, ka grūtniecības sākumā, kad citas pazīmes vēl nav pārāk izteiktas, sievietēm palielinās apetīte. Ja māc šaubas, uztaisi grūtniecības testu.
Ātra ēšana. Pat uzkodas ir jāēd lēnām, lai organisms paspētu saprast, kad tu esi paēdusi. Ir jāizmainās cukura līmenim organismā, jāpiepildās kuņģim. Tam visam ir nepieciešams laiks. Košļā lēnām, un tu redzēsi, ka izsalkums mazināsies.
Smaržas un bildītes. Ne vienmēr izsalkums veidojas organisma vajadzību dēļ. Dažkārt mēs padodamies apmānu priekšā – ieraugām kaut ko garšīgu vai sajūtam smaržas, kuras tā vien gribas nobaudīt. Ja tevi visu laiku māc izsalkums, tad varbūt vajadzētu retāk iet uz virtuvi vai „sērfot” pa recepšu grāmatām un interneta portāliem?
Nepareizs ēdiens. Pat viens pārtikas produkts, kas pagatavots dažādos veidos, atšķirīgi ietekmē sāta sajūtu. Piemēram, pēc porcijas vārītu kartupeļu, ēst negribēsies vēl kādu laiku, bet pēc porcijas frī kartupeļu izsalkums atgriezīsies daudz ātrāk.
Emocijas. Ne tikai stresa dēļ kājas pašas iet uz ledusskapja pusi. Dažreiz mēs „apēdam” garlaicību, pēdas, nogurumu. Varbūt problēma ir sliktā omā? Pamēģini ēšanas vietā darīt kaut ko citu, kas tev patīk un palīdzēs novērst domas.
Medikamenti. Daži medikamenti maina tavu apetīti. Bieži vien šādi blakusefekti ir antidepresantiem. Ja pēc medikamentu lietošanas pastiprināti gribas ēst, pasaki to savam ārstam.
Neizgulēšanās. Miega trūkums maina leptīna un grelīna (hormonu, kas atbild par izsalkumu) līdzsvaru. Tāpēc tev arī gribas ēst, pie tam kaut ko taukaināku un saldāku.
Avots: Lifehacker.ru
