Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm. Atzīmējot Starptautisko osteoporozes dienu 20. oktobrī, “Euroaptiekas” farmaceite Daina Bulmeistere aicina pievērst uzmanību kaulu un locītavu slimībubūtiskākajām iezīmēm un riskiem.
Osteoporozes klusā daba
Statistikas dati liecina, ka katru trešo sekundi pasaulē notiek kāds kaulu lūzums, kas visbiežāk ir noticis osteoporozes rezultātā. Lai arī sākotnēji pirmie simptomi osteoporozei ir ļoti nemanāmi, slimībai ir bīstama daba, jo tā ir progresējoša. “Pirmie kaulu lūzumi, kas notiek maznozīmīgu traumu rezultātā vai pat bez tās,jau ir signāls, lai vērstos pie speciālista un pārbaudītu kaulu blīvumu. Arī izteiktākie locītavu problēmu simptomi parasti ir vieglas sāpes, stīvums locītavās vai arī to pietūkums, kā arī “krakšķēšana”. Nozīmīga ir iedzimtība, tāpēc arī šis aspekts būtu jāņem vērā,” uzsver Daina Bulmeistere.
Būtiskākie riska faktori
Riska faktori locītavu saslimšanām ir ļoti dažādi un individuāli skatāmi. Tas var būt gan liekais svars, kas rada pastiprinātu slodzi locītavām – īpaši ceļu un gūžas locītavām, gan arī vienveidīgs vai nepilnvērtīgs uzturs. Nereti locītavu kaites ir saistītas ar stājas problēmām, tāpēc jo īpaši bērniem ir būtiski pievērst uzmanību stājai un koriģēt to, ja nepieciešams. Arī profesionālais sports, kas nereti saistīts arpārslodzi un lielu traumu risku,var novest pie locītavu problēmām. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešams sabalansēts uzturs, regulāras un mērenas fiziskās aktivitātes.Arī sekošana atbilstošam sava ķermeņa svaram mazinās iespējusaslimt ar kaulu un locītavu kaitēm.
Profilaktiskie pasākumi
“Euroaptiekas” farmaceite aicina pievērst uzmanību vienmērīgām fiziskajām aktivitātēm. Jauniem cilvēkiem būtu ieteicams nodarboties ar soļošanu, skriešanu, arī tādiem sporta veidiem kā basketbols un futbols. Savukārt gados vecākiem būtu jādodas ilgās un aktīvās pastaigās. Ikvienam ieteicami dažādi stiepšanās vingrinājumi, kas palīdz saglabāt locītavu elastību. “Kas ir ne mazāk svarīgi – pirms katras fiziskās aktivitātes noteikti jāveic iesildīšanās, lai fiziskā slodze nekaitētu locītavām. Arī sabalansēts, daudzveidīgs un veselīgs uzturs, kas satur kalciju, kāliju (svaigi dārzeņi un augļi), D (zivis un piena produkti), B un C grupas vitamīnus būs profilaktiska aizsardzība. Sāls samazināšana uzturā viennozīmīgi arī būtu ieteicama,” skaidro Daina Bulmeistere.
Izplatītākie mīti par kaulu un locītavu slimībām:
- Ar artrītu slimo tikai veci cilvēki.Artrīts jeb locītavu iekaisums var tikt diagnosticēts arī maziem bērniem, tāpēc jāpievērš uzmanība, ja bērns sūdzas par sāpēm rokās vai kājās.
- Nelielas sāpes nav pamats satraukumam.Ja sāpes ilgst vairāk par nedēļu, noteikti nepieciešama ārsta konsultācija.
- Muguras sāpju gadījumā nepieciešams miers.Miera stāvoklis ir nepieciešams, atgūstoties pēc traumas, taču citos gadījumos ir jāizvērtē miera stāvokļa nepieciešamība, jo lielākā daļa ekspertu uzskata, ka stiepšanās un spēka vingrojumi, kā arī joga palīdzēs mazināt sāpes.
- Osteoporoze ir sieviešu slimība.Osteoporoze var skart gan sievietes, gan vīriešus.
- Laika apstākļi var pastiprināt vai samazināt sāpes.Nav viennozīmīga apstiprinājuma, ka laika apstākļi varētu ietekmēt sāpju intensitāti, piemēram, atmosfēras spiediena izmaiņas var saasināt artrīta sāpes (atmosfēras spiediena maiņa, iespējams, ietekmē spiedienu locītavās).
Atveseļošanās process
Daina Bulmeisterenorāda, ka locītavu slimību gadījumos atveseļošanas un ārstēšana notiek, izmantojot dažādus vingrojumus – gan staipīšanos jeb tā sauktos tonizējošos vingrojumus, gan spēka vingrinājumus un vingrojumus sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmas trenēšanai. Arī masāža, fizioterapija, medikamentozā terapija un lokālā terapija tiek izmantota kā profilaktiskas manipulācijas. Ja ar to nav līdzēts, tad smagākos gadījumos nepieciešama operācija. Osteoporozes gadījumā ārsts var nozīmēt medikamentozu terapiju.