17 pārsteigumi, uzsākot kopdzīvi ar sievieti

 

Sākumā viņa nāca. Ciemos. Pēc tam vienkārši nāca. Vēlāk kaut kā ilgi aizsēdējās un palika pa nakti. Tad vispār negāja projām. Palika. Mājās parādījās puķītes un vāzītes. Man virs neļāva smēķēt virtuvē, jo acālija no tabakas dūmiem sēri nokāra lapiņas un birdināja ziedlapiņas. Bet lai ieraudzītu savu seju spogulī no rīta skujot bārdu, man vajadzēja pabīdīt malā pudelītes, tūbiņas, flakoniņus, kas tagad drūzmējās uz kādreiz tukšā plauktiņa zem spoguļa. Te lūk arī sākās negaidīti pārsteigumi .

PĀRSTEIGUMS Nr.1

Prezervatīvus viņa neatzina. ” Ar tiem es neko nejūtu”. No tabletēm viņa baidījās. Tu ko ? Tās taču ir hormonālas! Palika vecumvecais bībelē aprakstītais izsargāšanās paņēmiens. Bet jāuztraucas par to bija man. Es centos. Bet viņai vienmēr nepietika 15 sekundes.

PĀRSTEIGUMS Nr.2- parādījās regulāri apmēram reizi nedēļā.

Es nekad nevarēju paredzēt, kas mani sagaidīs durvīs – blondīne, brunete, rudmate vai sarkanmate. Pa nedēļu es ar pūlēm pieradu pie jaunās matu krāsa (ko tik neizdarīsi mīļotas dēļ), un tieši tajā brīdī mana mīļā izlēma, ka šī matu krāsa viņai nepiestāv. Kādā krāsā bija viņas mati pašā sākumā, es nemaz neatceros.

PĀRSTEIGUMS Nr.3

Viņa nesaprata, kādam nolūkam dzīvoklī vajag plīti. Un tiešām – kādam ? Viņas brokastīm pietiek ar elektrisko tējkannu. Zaudējot 3 kg no sava svara, es nopirku viņai kulinārijas grāmatu, bet strupceļš radās jau pie frāzes – apcep vistu līdz pusgatavībai, jo viņa nekādi nespēja noteikt brīdi, kad vista ir pusgatava. Vista sadega. Es vakariņās apēdu trīs salātu lapiņas klāt piedzerot beztauku kefīru un nākošajā dienā Bērnu pasaulē nopirku ”Mana pirmā pavārgrāmata.” jaunāko klašu meitenēm. Vakariņās man pasniedza kartupeļu biezeni. Ar gabaliņiem. Tad es mēģināju atrast ledusskapī ko garšīgu no veciem laikiem. Pēc savas mīļotās sejas es sapratu, ka tūlīt saņemšu dunku sānos.
Mīļā miera labad gulēt aizgāju neēdis. Es sāku sapņot, lai veikalu skatlogos parādītos ēdiens ar uzrakstu: ‘”Pārtika vīriešiem, 10 kg”. Nopērc un pāris dienas esi paēdis.

PĀRSTEIGUMS Nr.4.

Par veļas mazgāšanu viņa atcerējās tikai tad, kad no rīta pirms svarīgas tikšanās es ieraudzīju, ka visi mani krekli ir netīrās veļas kastē. Šefam par neapmierinātību, man vajadzēja slēpt krekla netīro apkaklīti zem svītera ar augsto apkakli. Veļas automāta iegāde nelīdzēja. Nācās veikt zeķu un kreklu uzskaiti, brīdinot, kad to krājumi iet uz beigām.

PĀRSTEIGUMS Nr. 5

Jebkādas iesnas liks gulēt viņai gultā vismaz 5 dienas. No nesankcionēta pieskāriena radīsies zilums divu nedēļu garumā. Sastieptas kājas gadījumā mašīnai bija jāpiebrauc pie durvīm. Ikmēneša sieviešu slimība ieilga gan laika ziņā, gan telpiski – pirmajā nedēļā sāpēja jostas vieta, otrajā – krūtis, trešajā – galva, ceturtajā – vēdera lejasdaļa. Literatūra par aromoterapiju un dziedināšanu ar zālītēm tika pirkta tādos daudzumos, ka sacensties varēja tikai grāmatas par astroloģiju. Viņas zobārsts nomainīja devītnieku pret Pasātu, bet ginekologs atļāvās dzemdēt otru bērnu.

PĀRSTEIGUMS Nr.6.

Viņa mācēja un mīlēja runāt. Mana līdzdalība šajā procesā nebija nepieciešama. Pietika pateikt: “Labrīt, mīļā!” un es varēju būt brīvs visu dienu. Un, ja man neizdevās pateikt vakarā: ” Nāc pie manis!”, brīvs varēju būt arī naktī.

PĀRSTEIGUMS N.r 7.

Savas balss skaņas viņai nepietika. Virtuvē dziedāja radio, istabā bubināja televizors, bet guļamistabā – magnetofons. Un viss tas bija tikai muzikālais fons divu stundu sarunai pa telefonu ar draudzeni, kuras laikā mana laime migrēja pa dzīvokli ar mobilo telefonu rokās. Un nedod dievs pārslēgt kanālu. Izrādījās, ka tieši šo biksīšu ieliktnīšu reklāmu izstrādājis viņas draudzenes vīrs, kurš strādāja reklāmas aģentūrā, un tieši tāpēc viņai vēlreiz šī reklāma jānoskatās, lai draudzenei pateiktu savu viedokli par to. Un vispār televīziju viņa burtiski aprija ar acīm visu. Mainot programmu kaut vai reklāmas laikā, tas izsauca viņai galvas reiboņus un migrēnu vismaz uz 3 dienām.

PĀRSTEIGUMS Nr.8

Mana mīļotā apdzīvoja dzīvokli plūdu ātrumā. Jebkura brīva virsma acu augstumā un augstāk tika aizņemta ar figūriņām un svečturiem, jebkurš galds un palodze tika izrotāts ar vāzītēm un sedziņām. Manas grāmatas kautrīgi novietojās pašos attālākajos stūros. Jebkurš krēsls tika apkarināts ar halātiem un zeķubiksēm. Apsēsties tā, lai tūlīt neuzlektu augšā no kliedziena: “Saburzīsi! Es tikko izgludināju!” man izdevās tikai vienīgajā krēslā pie televizora. Un tikai tāpēc, ka šo krēslu es greizsirdīgi sargāju . Bet krēslu virtuvē es nomainīju pret tabureti, lai uz atzveltnes nekas nekarātos. Uz tā varēja mierīgi apsēsties, nodzenot nost kaķi, kuru viņa savāca uz ielas mūsu kopdzīves trešajā dienā.

PĀRSTEIGUMS Nr.9.

Viņa svēti ievēroja Ļeņina novēlējumus: sociālisms – tā ir uzskaite. Un lai arī sociālisms izputēja, uzskaite un kontrole palika. Kāpēc tu atbrauci no darba 8 minūtes vēlāk nekā parasti? Kas tev tikko zvanīja? Kam tu zvanīji? Kur palika tie 50 eiro, ko es tev aizvakar izsniedzu pusdienām? Un kas bija pirmajā ēdienā? Bet vakar tu man teici, ka rassoļņiks… Kur tu pusdienoji?

PĀRSTEIGUMS Nr. 10

Izrādās viņa varēja stundām ilgi gulēt vannā. Tukšs ledusskapis un sarūsējis no bezdarbības putekļsūcējs šai nodarbei nebija šķērslis. Dažas firmas mūs varēja mierīgi izsvītrot no potenciālo pircēju saraksta, toties līdz ar manas mīļās parādīšanos mūsu dzīvoklī putu, gēlu, šampūnu, kondicionieru, balzāmu, kŗēmu un kosmētisko pieniņu patēriņa ziņā mēs viegli apsteidzām nelielu Eiropas valstiņu – teiksim Slovēniju.

PĀRSTEIGUMS Nr.11

Viņa nepārtraukti čiepa no manis skujamos. Jā, arī viņa skuva matus, pie tam tādās vietās, kur normālam cilvēkam pat neienāktu prātā tos skūt. Jā, un aizņēma tas laiku ne jau 10 minūtes, kā man no rītiem, bet gan 2 stundas, divi skujamie un flakons speciāla krēma, kam vienmēr atlika nauda. Starp citu, starp skūšanās seansiem mati atauga un asi durstījās.

PĀRSTEIGUMS Nr.12

Viņai galvā bija speciāla ierīce, kas katru kalendāra dienu asociēja ar ko nozīmīgu. Atcerēties vārda dienas datumu viņas draudzenes māsas vīram, kas dzīvoja viņu pagalmā, es nu nekādi nespēju. Labi, ka viņas dzimšanas dienas datums nemainījās. Ko nu nevarētu teikt par dzimšanas gadu.

PĀRSTEIGUMS Nr 13.

Viņa pat necentās plānot mūsu budžetu. Vienkārši katru mēnesi salika visu naudu kaudzītē un tērēja pēc saviem ieskatiem. Divas nedēļas mēs apmeklējām kosmētikas un apģērbu veikalus ,bet atlikušās divas nedēļas ēdām kartupeļu biezeni.

PĀRSTEIGUMS Nr.14.

8 stundas pēc manas atzīšanās mīlestībā iestājas amnēzija, vēl pēc 8 stundām – depresija, bet vēl pēc 8 stundām – histērija. Man vajadzēja atzīties mīlestībā ne retāk kā reizi dienā. Tad iestājās īslaicīgi nepastāvīga remisija.

PĀRSTEIGUMS Nr.15

Skolā viņa neapguva mācību par cipariem. “Atnākšu divos” – varēja būt diapazons no pusvieniem līdz četriem. Tūkstoš eiro viegli pārvērtās par pusotru tūkstoti, bet viena kūciņa – ne mazāk par trijām.

PĀRSTEIGUMS Nr.16

Arī vārdu nozīme viņai netika iemācīta līdz galam. Viņa sauca plakstangas par knaiblēm, bet, ja viņa pūlējās pa telefonu izstāstīt, kas televizoram vainas, tad remontdarbnīcas operatoru piemeklēja viegla sirdslēkme.

PĀRSTEIGUMS- PĒDĒJAIS

Lai cik tas arī būtu neticami, mēs ļoti labi sapratām viens otru…

avots: soulpost.ru