Ofisā un ciemos lietussargu nekad nežāvē atvērtā veidā. Tas ir jāsaloka un jānovieto speciāli tam paredzētā paliktnī vai jāpakar.
Somu nedrīkst likt uz ceļgaliem vai uz sava krēsla. Mazu, svinīgu somiņu var nolikt uz galda, apjomīgu somu var uzkarināt uz krēsla atzveltnes vai nolikt uz grīdas, ja tai nav speciāli paredzēta krēsliņa (tādus bieži pasniedz restorānos). Portfeļus liek uz grīdas.
Plastmasas maisiņi ir pieļaujami tikai atgriežoties no supermārketa, tieši tāpat kā papīra maisi un firmas maisiņi no lielveikaliem. Vēlāk lietot tos somu vietā – nepieļaujami.
Mājas apģērbs – tās ir bikses un džemperis, kuri ir ērti, bet kuriem ir pieklājīgs izskats. Halāti un pidžamas ir paredzēti, lai no rīta aizietu līdz vannas istabai, bet vakarā – no vannas istabas uz guļamistabu.
No tā brīža, kad bērns sāk dzīvot atsevišķā istabā, pirms ieejat viņa istabā, iemācieties pieklauvēt. Tad viņš rīkosies tieši tāpat ieejot jūsu guļamistabā.
Sieviete telpā var nenoņemt cepuri un cimdus, bet ne ziemas cepuri un dūraiņus.
Pēc starptautiskā protokola kopējais rotaslietu skaits nedrīkst pārsniegt 13 priekšmetus, tajā skaitā ietilpst arī juvelieru pogas. Virs cimdiem nedrīkst vilkt gredzenu, bet rokassprādze ir pieļaujama. Jo tumšāks ārā, jo dārgākas kļūst rotaslietas. Agrāk briljanti tika uzskatīti par vakara un precētu sieviešu rotaslietām, bet pēdējā laikā ir pieļaujams briljantus nēsāt arī dienā.
Pasūtījuma apmaksas kārtība restorānā: ja jūs izsakāt frāzi: „Es jūs ielūdzu”, – tas nozīmē, jūs arī maksājat. Ja uz restorānu darījuma partneri ielūdz sieviete, viņa arī maksā. Cits formulējums: „Aizejam uz restorānu”, – tādā gadījumā katrs maksā pats par sevi, un tikai tad, ja vīrietis pats piedāvā samaksāt, sieviete var tam piekrist.
Liftā vienmēr pirmais ieiet vīrietis, bet iziet tas, kas atrodas tuvāk durvīm.
Par prestižāko vietu automašīna tiek uzskatīta vieta aiz šofera, to ieņem sieviete, vīrietis apsēžas tai blakus, kad viņa izkāpj no mašīnas, pietur durvis un pasniedz viņai roku. Ja vīrietis ir pie stūres, sievietei arī ir ieteicams ieņemt vietu viņam aiz muguras. Kaut gan vienalga kur jūs sēžat, vīrietim ir jāatver durvis un jāpalīdz jums izkāpt. Pēdējā laikā vīrieši arvien biežāk pārkāpj darījumu etiķetes normu, lietojot feministu devīzi: „Biznesā nav vīriešu un sieviešu”.
Runāt tā, lai visi dzird, ka jūs atrodaties uz diētas – slikts tonis .It īpaši nav pieklājīgi aizbildinoties ar to atteikties no ēdieniem, ko jums sarūpējusi viesmīlīga namamāte. Obligāti palieliet viņas kulinārijas prasmes, tajā pašā laikā varat neko neēst. Tieši tāpat jārīkojas ar alkoholiskajiem dzērieniem. Kāpēc jūs nedrīkstat dzer – tās ir jūsu problēmas. Palūdziet balto sauso vīnu un mazliet iedzeriet.
Aizliegtās tēmas saviesīgām sarunām: politika, reliģija, veselība, nauda. Jautājums nevietā: „Ak, kādā kleita! Cik jūs samaksājāt?” Kā reaģēt? Mīļi pasmaidiet: „ Tā ir dāvana!” Novirziet sarunu uz citu tēmu. Ja sarunas biedrs tomēr uzstāj, maigi pasakiet: „Es negribu par to runāt.”
Katru cilvēku, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu ir jāuzrunā ar „jūs”. Nepatīkami klausīties, kā mūsu „elite” oficiantiem un šoferiem saka „tu”. Pat tiem cilvēkiem, kurus jūs labi pazīstat, ofisā labāk ir teikt „jūs”, „tu” – divatā. Izņēmums – ja esat vienaudži vai tuvi draugi. Kā reaģēt, ja sarunas biedrs jums visu laiku saka „tu”? Vispirms pārjautājiet: „Atvainojiet, kā jūs mani uzrunājat?” Ja tas nav līdzējis, neizpratnē skatieties apkārt: „Atvainojiet, jūs ar mani runājat?” Nākošais etaps – neitrāla plecu paraustīšana: „Atvainojiet, bet mēs neesam pārgājuši uz ‘’tu. ”
Apspriest cilvēkus, kuri nav klāt, vienkāršāk sakot – aprunāt, tas nav pieļaujami. Nav pieļaujami slikti runāt par tuviniekiem, apspriest vīrus, kā tas pie mums ir pieņemts. Ja vīrs ir slikts – kāpēc tu ar viņu nešķiries? Tieši tāpat nav pieļaujams nicīgi, vaibstoties runāt par dzimto valsti.
