Attīstīta vispārējā fiziskā sagatavotība ir priekšnoteikums labai bērna pašsajūtai, veselībai un iespējai nodarboties ar jebkādu sporta veidu. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu, sportiska un veselīga dzīvesveida piekritēji aicina laicīgi sagatavoties un uzlabot savu veselību, saprotot katram savu sagatavotības līmeni, piemērotāko aktivitāšu slodzi, muskuļu, cīpslu, saišu un kaulu stiprināšanas vingrojumus. Fiziskās sagatavotības nozīmi komentē fizioterapeite un sporta eksperte Diāna Stupele.
Vispārējā fiziskā sagatavotība ir kā pamats ikvienam sporta veidam, iemāca pareizu stāju un līdzsvaru. Ikviena cilvēka ķermenis darbojas labāk, ja tas nodarbojas ar sportu. Smadzenes strādā labāk, naktīs labāk nāks miegs, sports palīdz izvairīsies no dažādām veselības problēmām, kā arī tiek samazinātas dažādas psiholoģiskas problēmas – nepamatotas dusmu lēkmes, depresija, cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi kā arī sports jauniešu vidū veicina dažādas sociālās prasmes.
Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm bērnībā, arī turpmāko dzīvi cilvēks ir ar sportu uz “tu” un ir lielāka iespēja arī vēlāk iesaistīties dažādos sporta veidos, un sasniegt labus rezultātus.
Diāna Stupele komentē, cik svarīgi ir bērnam apzināties savu ķermeni, iemācīties vingrinājumu pamat kustības un to pareizu izpildi, tādējādi izstrādājot pareizu kustību stereotipu un uzlabojot koordināciju. “Bērni ļoti strauji aug, taču bieži vērojams, ka muskuļi netiek līdzi strauji augošajam ķermenim un nespēj viņu noturēt. To, protams, veicina arī mazs fizisko aktivitāšu apjoms, neveselīgs uzturs, nepareiza ergonomika skolās (galdu un krēslu augstums un mugurkaula izliekums sēžot), kā arī neatbilstoša fiziskā slodze. Līdz ar to bērnam izveidojas nepareiza stāja un var rasties visdažādākās veselības problēmas.”
Kā noteikt katra individuālo fizisko sagatavotību?
Svarīgi fiziskās aktivitātes piemērot katram sagatavotības līmenim individuāli. Lai noteiktu šo līmeni, izmanto bērna fiziskās sagatavotības rādītāja EUROFIT metodi (bērniem līdz 18 gadiem), kā arī svarīgi noteikt bērna stāju un tādējādi izstrādāt individuālu treniņu programmu. Šos testus var katru gadu atkārtot un tādējādi vērot progresu bērna attīstībā.
Kas ir fiziska aktivitāte ar mainīgu (mērenu)slodzi?
Piemēri, kur fizisko aktivitāšu laikā tiek nodrošināta mainīga fiziskā slodze:
- Ātrā gaitā doties uz skolu;
- Spēlēšanās rotaļu laukumā;
- Braukšana ar skrejriteni;
- Skateboards (braukšana ar skeita dēli);
- Skrituļošana
- Došanās pastaigās ar suni;
- Braukšana ar riteni pa kalnainu apvidu.
Fiziskās aktivitātes ar mainīgu slodzi paaugstina pulsu un liek bērnam svīst, tādā veidā trenējot izturību, šo aktivitāšu laikā bērns spēj runāt bez aizdusas (vai pat dziedāt).
Ko dod vingrojumi, kas tiek izpildīti augstā intensitātē?
Šie vingrojumi dod lielāku enerģijas patēriņu, stiprina muskuļus un tādējādi padara spēcīgākus kaulus. Šāda veida aktivitātēm jāsastāda lielāko aktivitāšu procentu.
Lai nodrošinātu šādu slodzi bērnam nepieciešams:
- Enerģiska dejošana;
- Peldēšana;
- Skriešana;
- Vingrošana;
- Futbols;
- Regbijs u.c. sporta spēles;
- Austrumu cīņas;
- Ātra braukšana ar riteni.
Šāda veida fiziskā slodze liks paātrināties gan sirdsdarbībai, gan elpošanai (darbojoties šādā slodzē bērns nevarēs pateikt vairāk par pāris vārdiem).
Kādas aktivitātes stiprina muskuļus, saites un cīpslas?
Spēcīgi muskuļi nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvas ikdienas aktivitātes, kā arī lai stiprinātu kaulu sistēmu, regulētu cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu un ķermeņa svaru.
Bērniem un jauniešiem muskuļu stiprināšana ieteicama pielietojot savu svaru kā arī pārvarot pretestību nepielietojot pārlieku lielus svarus.
Aktivitātes, kas ietver muskuļu stiprināšanu:
- Dažādas spēles ar cīņu elementiem;
- Vingrošana;
- Kokos kāpšana vai virvē rāpšanās,;
- Futbols;
- Regbijs u.c. sporta spēles;
- Teniss (asimetrisks sporta veids), u.c.
Pats galvenais, bērniem jāpiedalās viņu vecumam un attīstības līmenim piemērotās aktivitātēs.
Kādas aktivitātes stiprina kaulus?
Kaulu stiprinošas aktivitātes palīdz kaulu augšanai un stiprināšanai.
Šāda veida aktivitātes sevī ietver:
- Vingrinājumus ar savu svaru vai pārvarot pretestību;
- Dažādi lekšanas vingrojumi un rāpšanās kombinēti ar dažādām rotaļām;
- Dažādas fiziski aktīvas spēles;
- Skriešana;
- Vingrošana;
- Dejas;
- dažādas sporta spēles;
- austrumu cīņas uttt.
Cik daudz fizisko aktivitāšu nepieciešams bērnam vecumā no 5-18 gadi, lai būtu vesels?
Lai būtu vesels vai saglabātu veselību, bērniem nepieciešamas triju veidu fiziskās aktivitātes katru nedēļu: mainīga (mērena) slodze, aeroba slodze un spēka vingrojumi, kas stiprina kaulus un muskuļus.
Lai nodrošinātu fizisko aktivitāšu pamatu bērniem no 5-18 gadiem nepieciešams:
- Vismaz 60min fiziskās aktivitātes katru dienu, kam jāsastāv no dažādām slodzēm – mērenas (rotaļas, riteņbraukšana), kā arī augstākas intensitātes (teniss, sporta spēles, skriešana).
- 3 reizes nedēļā bērnam jānodarbojas ar dažādiem spēka vingrojumiem, kas stiprinās muskuļus un kaulus, attīstīs veiklību, kā arī jāietver dažādi lēcieni un skriešanas vingrojumi.
Bērniem būtu jāsamazina laiks, ko tie pavada pie TV, spēlējot datorspēles, kā arī mazāk vajadzētu pārvietoties ar automašīnu, ja iespējams doties ar kājām vai ar riteni.
Līdz šim snovborda treniņi notika tikai ziemā uz kalna, taču ar to nepietiek, lai bērns vai jaunietis attīstītos šajā sporta veidā. Tamdēļ pirmā visu vecuma audzēkņu Snovborda Akadēmija Latvijā uzsāk jauno sezonu un aicina ikvienu pievienoties uz treniņiem ar Diānu Stupeli vēl pirms ziema sezonas, sagatavojoties jaunajam mācību gadam.
Nodarbības ir sagatavotas tā, lai katrs treniņš būtu citādāks un bērnam interesants. Svarīgi, ka fiziskā sagatavošana pirms sezonas ļaus bērniem brīvāk justies uz snovborda dēļa, vieglāk apgūt trikus un samazinās traumu iespējamību. Treniņi paredzēti arī bērniem, kas vēl ne reizi nav kāpuši uz snovborda dēļa. (Pirmās nodarbības uz kalna atsāksies ar pirmo sniegu! Šogad tās notiks uz vairākiem Latvijas kalniem.) Plašāku informāciju un pieteikšanos treniņiem meklējiet www.snovbordaakademija.lv
